"Es nekad neesmu ticējusi pravietiskiem sapņiem un tādām lietām. Tomēr naktī pirms izlidošanas no Atēnām, Roma sapņoja, ka mēs nolaižamies Minskā. Viņš arī iepriekš stāstīja, ka viņam esot šādi sapņi. Lūdzu, nevajag vainot Romu tajā, kā viss izvērtās. Viņš par mani rūpējās, kā vien prata. To var saukt par mīlestību. Tālāk viss attīstīsies smagi, bet es ceru, ka viņš šo ceļu noies cieņpilni," raksta Sofija.
Sapega vēstulē arī norāda, ka Minskas izolatorā viņa daudz lasa, raksta dienasgrāmatu, kā arī vingro.
"Kas attiecas uz mani – es turos. Ļoti daudz lasu, pastāvīgi lasu. No rītiem veicu simts pietupienus un tā tālāk. Rakstu dienasgrāmatu. Tagad man tādām lietām ir laiks. Es tieku galā,"
Citā vēstulē, kas rakstīta 1. jūnijā, Sofija norāda, ka, esot izolatorā, viņa pirmo reizi apraudājusies pēc tam, kad saņēmusi pirmās vēstules no ģimenes.
Šajā vēstulē viņa arī raksta, ka viņai kamerā nav pulksteņa, tāpēc viņa ir iemācījusies noteikt laiku pēc aiz loga esošās baznīcas zvaniem.
Sofija Sapega atrodas Baltkrievijas Valsts drošības komitejas izolatorā Minskā. Viņai tiesa noteica arestu uz diviem mēnešiem.
Oficiāli nekādas apsūdzības Sapegai līdz šim nav izvirzītas, bet neoficiāli Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību organizēšanā, sabiedriskās kārtības traucēšanā un sociālā naida kurināšanā.