Bez papildus pūliņiem dažādas garšas nebūtu tik izteiktas vai ilglaicīgas. Zinātnieki izmanto visdažādākos līdzekļus, lai apstrādātai pārtikai piešķirtu noteiktu garšu. Sarunā ar britu raidsabiedrību BBC par to, kas notiek pirms ēdiens nonāk veikalu plauktos, vieš skaidrību viena no pasaulē vadošajām garšu izgudrotājām.
Kad Marija Raita no rīta dodas uz darbu, viņa domā par saldējumu, limonādēm vai degvīnu - varbūt pat proteīna kokteiļiem. Viņa ikdienā domā par to, kas cilvēkiem garšo. Viņa domās skrien pa rotējošām molekulām un gaistošiem vielu savienojumiem.
Raita strādā laboratorijā Ņūdžersijā, ASV. Viņa ir pārtikas giganta "Archer Daniels Midland" meitasuzņēmuma "WILD Flavours" galvenā pasaules garšu un aromātu izgudrotāja.
Viņa ir pavadījusi savu karjeru, pētot tādas lietas, kā piemēram, ar ko tieši bumbieris garšo pēc bumbiera, lai arī saldējums vai cepumi varētu garšot pēc bumbieriem.
Viņa ir izgudrojusi aptuveni 1500 garšu, un, lai gan viņa izvairās tos raidsabiedrības BBC žurnālistiem nosaukt, jūs noteikti tās esat baudījuši. Garšu izgudrotāji esot "reti putni" - Raita lēš, ka ASV licencēti garšu izgudrotāji ir aptuveni 350.
Raitai pastiprināta interese par garšām un smaržām parādījusies jau bērnībā, ko pavadījusi Lielbritānijā. Viņa atminas slikto skolas virtuvi un īpatnējo vecāku kulināriju, kam viņi bija iedvesmojušies no savu senču - turku un itāļu - saknēm.