ECT: Lietuva pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, neatzīstot senās baltu reliģijas kopienu "Romuva" (11)

Tiesa norāda, ka Lietuva pārkāpusi konvencijas pantus par apziņas, domas un reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī par diskriminācijas aizliegumu un tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un pienācīgu aizstāvību. Šādu lēmumu Strasbūras tiesas septiņu tiesnešu kolēģija pieņēmusi vienbalsīgi.

Lietuvas Seims 2019.gadā izskatīja "Romuvas" pieteikumu par valsts atzītas netradicionālas reliģiskās kopienas statusa piešķiršanu. Par "Romuvas" atzīšanu balsoja 40 Seima deputāti, pret - 31 un vēl 15 parlamenta deputāti no balsošanas atturējās, taču pozitīva lēmuma pieņemšanai pietrūka balsu. Līdz ar to būtu jāpaiet vēl desmit gadiem, lai "Romuva" varētu iesniegt atkārtotu pieteikumu.

"Tiesa secinājusi, ka valsts institūcijas nav sniegušas pamatotu un objektīvu skaidrojumu, kādēļ kopiena, kas iesniegusi pieteikumu, traktēta atšķirīgi nekā citas reliģiskās kopienas, kuras bijušas līdzīgā situācijā," teikts ECT atzinumā. "Piemērojot regulējuma normas, Seima deputāti nav bijuši objektīvi un neitrāli."

Ja valsts kādu reliģisko kopienu atzīst, tā iegūst tiesības slēgt laulības, saņemt zemes nodokļa atvieglojumus un valsts sociālo apdrošināšanu saviem vadītājiem.

Saņemot noraidījumu, "Romuva" vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka tā atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, taču Seima deputāti, lemjot par tās statusu, nav balstījušies uz kompetento iestāžu atzinumiem, bet gan uz savu reliģisko pārliecību un politiskajām interesēm.

"Romuva" arī atzīmēja, ka tai liegtas tiesības uz pienācīgu aizstāvību attiecībā uz minēto Seima lēmumu.

Kā norāda Strasbūras tiesa, nav pilnīgi skaidrs, vai Seima lēmums uzskatāms par valsts pārvaldes aktu, ko varētu izvērtēt administratīvā tiesa.

"Tādēļ tiesa uzskata, ka prasītājai nebija pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība," teikts atzinumā.

Tajā uzsvērts, ka valsts institūcijām, pieņemot lēmumus attiecībā uz reliģisko pārliecību, jāpaliek neitrālām un objektīvām.

ECT arī norāda, ka Lietuvas valsts iepriekš atzinusi arī tādas reliģiskās kopienas, kurām ir mazāk sekotāju nekā "Romuvai", uzskatot, ka sabiedrības atbalsts tām ir pietiekams.

"Tiesa nesaskata iemeslus apšaubīt Tieslietu ministrijas sniegtos atzinumus, ka kopiena, kas iesniedza pieteikumu, atbilst tiesiskajām prasībām, lai tai tiktu piešķirta valsts atzīšana," norādīts dokumentā.

ECT atzīmē, ka Seima deputāti debatēs apšaubījuši "Romuvas" ticību, tādējādi neievērojot prasību par objektivitāti lēmuma pieņemšanā. "Tiesa norāda, ka vairākuma reliģijas pastāvēšana vai tās līderu iebildumi nav uzskatāmi par pamatotu un objektīvu iemeslu [valsts atzītas reliģiskās kopienas statusa] nepiešķiršanai," teikts atzinumā.

Vēršoties Strasbūras tiesā, "Romuva" nelūdza atlīdzināt tai nekādu kaitējumu. Kā tobrīd uzsvēra "Romuvas" vadītāja Inija Trinkūniene, tiesai iesniegtā prasība nav vērsta uz materiāla labuma gūšanu vai kompensācijas saņemšanu par ticīgo kopienas locekļu tiesību pārkāpšanu, bet labvēlīgs ECT lēmums varētu pamudinātu politiķus mainīt tiesību aktus un ļaut Lietuvā uzskatīt par līdztiesīgām likuma priekšā visas reliģijas.

Netradicionālu reliģisko kopienu valsts Lietuvā var atzīt kā daļu no sava vēsturiskā, garīgā un sociālā mantojuma, ja sabiedrība šo kopienu atbalsta un tās mācība un rituāli nav pretrunā ar valsts likumiem un morāles normām. Lēmumu par kādas reliģiskās kopienas atzīšanu pieņem Seims, ja Tieslietu ministrija sniegusi attiecīgu atzinumu.

Tieslietu ministrijas sniegtajā atzinumā bija norādīts, ka "Romuva" kā reliģiskā kopiena, kas kopj lietuviešu tautas kultūru, uzskatāma par būtisku Lietuvas kultūras un reliģiskās dzīves daļu. Ministrija savos atzinumos pirms diviem gadiem arī uzsvēra, ka "Romuva" ir sestā lielākā reliģiskā kopiena valstī, kas šai ziņā apsteigusi grieķu katoļus, jūdaistus, karaīmus un musulmaņus sunnītus, turklāt pēdējā laikā tā bijusi visstraujāk augošā reliģiskā kopiena Lietuvā. 2001.gada tautskaitē savu piederību baltu ticībai atzina 1270 Lietuvas iedzīvotāji, bet desmit gadus vēlāk - jau 5118.

"Romuvas" pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tās dibinātājs Jons Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu, kas patiesībā ievadīja plašu lietuviešu garīgās atmodas kustību, pamudinot apzināt un atjaunot senās tradīcijas.

Par "Romuvas" reliģiskās darbības sākumu tiek uzskatīts 1992.gads, kad Lietuvā tika uzsākta reliģisko kopienu reģistrēšana.

2018.gadā Latvijas Dievturu sadraudzes un "Romuvas" vadītāji Lietuvā parakstīja vienošanos par seno baltu ticības kopības izveidošanu.

Tai pašā gadā grupa Seima deputātu aicināja parlamentu pasludināt "Romuvu" par valsts atzītu netradicionālo reliģisko organizāciju, lai pavērtu tai plašākas iespējas pievērsties seno tautas tradīciju kopšanai un identitātes stiprināšanai.