Arī viņš bija sarūgtināts, ka mačus klātienē nevarēja apmeklēt skatītāji. "Katra biļete, ko esam pārdevuši, dod kādu ienākumu. Turnīram ir finansiāli zaudējumi, taču grūtāk ir pieņemt to, ka skatītāji nevar apmeklēt spēles. Runāsim ar saviem mārketinga partneriem un apdrošinātājiem, kā varēsim risināt šo situāciju. Taču, kas attiecas uz pašu organizāciju, neesam sliktā finansiālā situācijā, ņemot vērā pēdējo gadu apstākļus," skaidroja Fāzels.
Viņš arī atklāja, ka IIHF ir pārrunās ar Nacionālo hokeja līgu (NHL) par tās spēlētāju iespējamu dalību 2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs.
"Domāju, ka lēmums varētu būt nākamajā nedēļā vai nedaudz vēlāk. Esam tuvu tam, lai vienotos, taču nekas vēl nav parakstīts, jo jāvienojas par niansēm. Taču uzsveram, ka nekas vēl nav parakstīts. Olimpiskajām spēlēm ir jābūt turnīram, kurā sacenšas paši labākie pret pašiem labākajiem. Ceram, ka tuvākajā laikā būs pozitīvas ziņas šajā jautājumā," stāstīja Fāzels.
Septembrī gaidāmajā kongresā Fāzels atstāts savu amatu. Pagaidām uz prezidenta amatu pretendē vācietis Francs Raindls un čehs Petrs Bržīza, taču bijušajiem hokejistiem var pievienoties vēl kāds konkurents, jo kandidāti vēlētajiem amatiem var pieteikties līdz jūnija beigām.
Pasaules čempionāts Rīgā noslēgsies svētdien ar Kanādas un Somijas finālcīņu.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.
2022. gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023. gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024. gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.