"Skumjā princese", "japāņu Diāna" un "Krizantēmas troņa gūstekne". Imperatores Masako liktenis

Vai pieaugusi sieviete no cienījamas diplomātu ģimenes, kura pati strādāja Japānas Ārlietu ministrijā, tiešām nezināja, kādas ir viņas valsts imperatora ģimenes tradīcijas?

Protams, Masako bija izglītota, bet, iespējams, viņa bija pat naivāka nekā 19 gadus vecā lēdija Diāna Spensere.

Topošā imperatore piedzima cienījamā diplomāta Hisaši Ovada ģimenē, tāpēc viegli iedomāties, cik interesanta dzīve bija jaunajai Masako, kuras tēvs viņu regulāri ņēma līdzi ārzemju braucienos. Piemēram, meitene ir kādu laiku gājusi bērnudārzā Maskavā, vecākās klases pabeidza Amerikas Savienotajās Valstīs, un starp universitātēm, kurās meitene mācījās, ir tādas prestižas iestādes kā Hārvarda, Oksfordas un Tokijas universitātes. Masako iemācījās vairākas valodas, tostarp angļu, krievu, vācu un franču. 

Daudzo ceļojumu dēļ topošās princeses raksturs nebūt nebija veidojies kā "austrumu", bet drīzāk "rietumu" meitenes personībai.

1987. gadā Masako sāka darba gaitas Japānas Ārlietu ministrijā - kas tāds izdodas tikai 5% sieviešu. Tomēr būsim reālisti: meitenes vārds valdībā bija labi pazīstams, jo viņas tēvs vairākas desmitgades strādāja diplomātiskajā iestādē un bija pat Japānas vēstnieks ANO. Ņemot vērā cieņu, ar kādu japāņi izturas pret ģimenes saitēm, vienkārši nav iespējams iedomāties, ka cienījama darbinieka meita paliks bez darba. 

Masako ar kroņprinci Naruhito tikās jau gadu pirms darba Ārlietu ministrijā. 1986. gadā kādā diplomātiskajā pieņemšanā kautrīgajam impērijas troņmantniekam beidzot bija jāizvēlas sev līgava. Uz pieņemšanu tika uzaicināti trīs desmiti dižciltīgu skaistuļu no aristokrātiskām ģimenēm un ... Masako, kuras vārds, kā vēsta leģenda, viesu sarakstā steigšus tika ierakstīts ar zīmuli. Imperatora troņmantnieku meitene ļoti savaldzinājusi.

Izrādījās, ka tas ir īsts japāņu Pelnrušķītes stāsts. Bet mūsdienu Pelnrušķīte, kā parasti, bija emancipēta sieviete un nevēlējās sevi saistīt ar pils protokolu, tāpēc viņa divas reizes atteicās no prinča sirds piedāvājuma. 

Bet Naruhito, kas bija neprātīgi iemīlējies meitenē, nelikās mierā, un 1992. gadā, apsolījis Masako vienmēr viņu pasargāt no impērijas uzbrukumiem, saņēma gaidīto jāvārdu. 

Viņi apprecējās 1993. gadā, bet jau kāzu dienā skarbās impērijas protokols piespieda progresīvo Pelnrušķīti uzvilkt smagu kāzu kimono 10. gadsimta stilistikā. 

^{Foto avots: Wikimedia Commons}

Tomēr civillaulības dienā viņai un Naruhito bija atļauts pārģērbties, jo Masako vēlējās ar tautu satikties, braucot karietē baltā līgavas kleitā, rotājusies ar diadēmu - gluži kā visas Eiropas princeses. 

Masako arī ideāli atbilda karaliskās līgavas prasībām: viņa bija jaunāka par 30 gadiem, zem 165 centimetriem, viņai nebija pīrsingu un tetovējumu, un, pats galvenais, joprojām bija jaunava. 

Cilvēki viņu pieņēma ar pielūgsmi: vienmēr modes tērpos viņa likās kā jauna laika dvesma, kas spēj mainīt monarhiju uz labo un progresīvo pusi

Masako ilgu laiku nevarēja palikt stāvoklī, pirmā grūtniecība beidzās ar spontāno abortu. Pēc atkopšanās karaliskā ģimene jau atkal mudināja sievieti ieņemt bērnu.

Astoņus gadus vēlāk kroņprincesei piedzima meitene - princese Aiko, kurai pēc likuma nav tiesību mantot troni. Masako kategoriski atteicās laist pasaulē otro bērnu.

Kopš pirmā laulības gada brīvību mīlošā un dzīvespriecīgā princese sāka strauji mainīties, paliekot noslēgta un ar skumju skatienu. 

Galu galā sievietei parādījās "samazinātas adaptācijas" sindroms uz ārpasauli, tāpēc princesei bija liegts apmeklēt lielāko daļu obligāto pasākumu. Situāciju pasliktināja fakts, ka imperatora sievai bija aizliegts paust savu viedokli un pat sazināties ar vecākiem, par to neinformējot imperatoru. Nav brīnums, ka princeses slimība progresēja.

Princeses un vēl jo vairāk imperatores dzīve nav tikai kalpi, pasākumi un ģimenes dārglietas. Tas ir milzīgs darbs, lai saglabātu nācijas simbola tēlu. Japānas monarhi - vienmēr pieklājīgi un atturīgi -, protams, nebija apmierināti ar individuālisti Masako, tomēr, neskatoties uz daudzajām spekulācijām, meitene tika pieņemta.

Arī princis Naruhito pēc spontānā aborta runāja ar masu medijiem, lūdzot likt sievu mierā, visos iespējamos veidos uzsverot, ka negrasās izvēlēties starp otro bērnu un sievas veselību. Bet princesei acīmredzot nebija vajadzīgs ģimenes atbalsts - viņu vairāk interesēja depresijas ārstēšana dārgos kūrortos, restorānos un veikalos.

Masako nemēģināja pierast pie jaunās ģimenes. Gluži pretēji, viņa bieži ignorēja etiķetes noteikumus, nepaklanījās vecākajiem un ierobežoja meitas saziņu ar pārējo imperatora ģimeni. 

Varbūt galvenais, par ko Rietumu žurnālisti iemīlējās Masako, ir viņas ģērbšanās stils. Kleitas un aksesuāri no luksusa zīmoliem, vienmēr plats smaids un protokola ignorēšana - laulības pirmajos gados tas daudziem patiešām atgādināja Diānu Spenseri.

Vēlāk Masako radās kaislīga vēlme pārspēt savu vīru. Masako bieži staigāja Naruhito priekšā, bloķēja viņu fotogrāfiem, izvirzīja savas intereses priekšplānā (piemēram, aizvilinot imperatoru uz atpūtas kūrortu, nevis apmeklējot tēvu slimnīcā, kad viņš cīnījās ar vēzi), un pat

oficiālos pasākumos viņas runas bija ilgākas nekā vīra teiktais, kas izraisīja imperatora ģimenes kritiku. Arī masu mediji sāka pamanīt Masako slimīgo uzvedību un histērisko vēlmi pēc uzmanības. 

Vienīgais, kas turpina dievināt Masako, ir viņas vīrs imperators Naruhito, kurš savas mīļotās dēļ joprojām ir gatavs atlikt visas savas lietas un attiecības ar viņu liek augstāk par protokola un "profesionālajiem" pienākumiem.

Viņš jau trīs gadu desmitus pilda solījumu aizsargāt Masako - ne vienmēr veiksmīgi, bet šķiet, ka mīlestība pret sievu uz visiem laikiem paliks viņa dzīves jēga. 

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!