Regulāras vecāku sarunas ar bērniem par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem ir būtisks solis, lai bērnus pasargātu no seksuālas izmantošanas, tomēr liela daļa vecāku izvairās runāt par "neērtām" tēmām un reālajiem riskiem bērnu ikdienā, secināts organizācijas "Centrs Dardedze" un pētījumu centra SKDS veidotajā aptaujā par bērnu izglītošanu saistībā ar izvairīšanos no seksuāliem pāridarījumiem.
Lai arī gandrīz puse no aptaujātajiem vecākiem (48%), kuru bērnam ir 5 gadi un vairāk, ir runājuši ar savu atvasi par to, kā izvairīties no seksuāla pāridarījuma, visbiežāk pārrunātais temats ir uzmanīšanās no svešiniekiem (90%) un kā un kur griezties pēc palīdzības (59%). Biežāk ar bērniem par šīm tēmām runā respondenti no Rīgas, sievietes un gados vecāko bērnu vecāki.
Vienlaikus, salīdzinot ar 2017. gada datiem, ir būtiski samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka dzimumnoziegumus pret bērniem biežāk veic svešinieki. Šobrīd vairāk kā puse no visiem aptaujātajiem vecākiem (55%) apzinās, ka biežāk dzimumnoziegumus pret bērniem veic bērnam pazīstami cilvēki, un tikai piektā daļa respondentu (22%) uzskata, ka šādus noziegumus biežāk veic svešinieki. Agrākajā aptaujā svešiniekus par lielāko draudu uzskatīja 44% respondentu. Sievietes, gados jaunāki, ģimenē latviski runājošie, kā arī gados jaunāku bērnu vecāki labāk zina, ka dzimumnoziegumus pret bērniem biežāk veic bērnam pazīstami cilvēki.
“Apsveicami, ka katrs otrais vecāks apzinās: sarunas ir viens no veidiem, kā savus bērnus pasargāt. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī tas, par kādiem riskiem mēs bērnu brīdinām. Statistika rāda, ka teju 90% no bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem pāridarītājs ir bērnam pazīstams, tāpēc būtu nepareizi un pat bīstami turpināt uzturēt bērnos mītu par svešinieku kā galveno draudu. Daudz biežāk seksuāla izmantošana notiek, veidojot ciešas attiecības vai manipulējot ar bērnu, tāpēc ir būtiski jau no mazotnes bērniem skaidrot, kādi pieskārieni un rīcības no citiem cilvēkiem ir pieļaujami un kādi – ne, uzsverot, ka bērns drīkst teikt “nē” un pastāstīt citiem arī par tuvu cilvēku pāridarījumiem,” uzsver “Centrs Dardedze” prevencijas daļas vadītāja Agnese Sladzevska.