Kādas būs jaunievēlēto ministru prioritātes? (11)

Savukārt nodarbinātības aspektā Eglītis uzsvaru liks uz Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbniekiem paredzēto pakalpojumu efektivitātes celšanu, raugoties, lai bezdarbnieku apmācību modeļi būtu iespējami pietuvināti reālajai dzīvei.

Jānis Vitenbergs - novest līdz galam iesāktos darbus un veicināt mājokļu pieejamību

Jānis Vitenbergs (NA), atkārtoti kļūstot par ekonomikas ministru, apņēmies novest līdz galam iesāktos darbus un veicināt mājokļu pieejamību, ceturtdien Saeimas sēdē atzina Vitenbergs.

Uzrunājot Saeimas deputātus, Vitenbergs izcēla iepriekš paveikto Covid-19 krīzes mazināšanā, izveidojot dažādas atbalsta programmas uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kā rezultātā ir uzlabojušās Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes tendences.

Viņš atzina, ka Covid-19 krīzē Ekonomikas ministrija "izkustināja no nulles punkta" virkni jaunu virzienu un programmu, kas ilgstoši netika risinātas.

"Ja Saeima šodien mani atbalstīs, jaunajam Vitenbergam būs iespēja līdz galam novest to, ko iesāka vecais Vitenbergs," uzsvēra politiķis.

Starp darāmajiem darbiem ministra amatā Vitenbergs izcēla mājokļu pieejamības jautājuma risināšanu. Viņš atzina, ka no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda pieejamie 40 miljoni eiro neatrisinās pilnībā mājokļu pieejamību, tomēr kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju sākts darbs pie visaptveroša fonda izstrādes, kas šo problēmu varēs risināt arī ilgtermiņā.

Vitenbergs arī uzsvēra, ka viņa uzdevums būs veicināt eksportu. Pēc viņa teiktā, Latvijas eksporta portfelis ir uzlabojams, tādēļ jau tagad tiek strādāts pie fonda izveides lielu investīcijas projektu attīstīšanai un izveidošanai.

Noslēdzot uzrunu, Vitenbergs deputātiem uzsvēra, ka viņš ir gatavs turpināt darbu un novest līdz galam iesāktos darbus.

Marija Golubeva - cilvēcīgums, reformas un sadarbība

Topošā iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) sola, ka viņas atslēgvārdi darbā būs cilvēcīgums, reformas un sadarbība.

Golubeva pirms Saeimas balsojuma par viņas apstiprināšanu ministres amatā norādīja, ka viņas uzdevums būs vairot cieņu un uzticēšanos starp sabiedrību un iekšklietu sistēmu. Tāpat viņa rūpēšoties par darba apstākļu uzlabošanu, iekšlietu sistēmas darbinieku izglītošanu un labu darbinieku piesaistīšanu, kā arī strādās pie konkurētspējīga atalgojuma ieviešanas.

Viņas prioritātes būs civilās aizsardzības un policijas reaģēšanas spējas palielināšana, pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte,

naida noziegumu un vardarbības ģimenē prevencija un izmeklēšana, bērnu likumpārkāpumu prevencija kā alternatīva sodīšanai. Tāpat Golubeva sola rūpēties arī par citu aktuālu noziegumu apkarošanu, piemēram, par cīņu pret kibernoziegumiem.

Golubeva norādīja, ka svarīga būs sadarbība ar Tieslietu un Aizsardzības ministrijām un Saeimu. Neiztrūkstošai sadarbībai jābūt ar nevalstiskajām organizācijām, kopienām un draudzēm, kā arī partneriem Eiropā.

Golubeva uzsvēra, ka Latvijas ārējā robeža ir nacionālas drošības priekšpostenis, tāpēc jāturpina darbs pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Anita Muižniece - nodrošināt visiem skolēniem klātienes mācības

Topošās izglītības ministres Anitas Muižnieces (JKP) galvenā prioritāte, nonākot amatā, būs "izdarīt visu iespējamo", lai visi skolēni 1.septembrī atgrieztos klātienes mācībās.

Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā mēneša laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela daļa skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās attālināti.

Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu pie pedagogu atalgojuma celšanas.

Kopumā gan nekādas milzīgas reformas IZM darbā topošā ministre nesola un viņa vairāk būšot darbu turpinātāja, jo esot daudz lietu, kas nozarē ir iesāktas un jāturpina.

Taujāta, kāpēc tad izglītības ministres amatā bija jāmaina Ilga Šuplinska (JKP), Muižniece sacīja, ka varot tikai atkārtot Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna teikto, ka izmaiņas ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts un tās neesot "stāsts par to, ka kādas lietas nav darītas vai tikušas darītas slikti".

Pēc Muižnieces vārdiem, esot brīži, kad, jūtot sabiedrības viļņošanos, ir jānāk klajā ar kādiem restarta priekšlikumiem, un ministru nomaiņas esot iespēja valdībai restartēties un ienest kādas jaunas vēsmas.

Muižniece teica, ka lēmumu uzņemties ministres amatu viņa pieņēmusi gana viegli, jo uzskata, ka, balstoties uz līdzšinējo pieredzi izglītības jomā, spēšot pildīt pienākumus.

Koalīcija vienojās attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku

Koalīciju veidojošās partijas 2. jūnijā parakstītajā sadarbības partneru memorandā vienojušās attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku.

Sadarbības partneru memorandu parakstījušas partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA).

No memoranda izriet, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta sastāvā turpmāk darbosies Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Sadarbības partneri ir apņēmušies ievērot 2019.gada 23.janvāra Ministru kabinetu veidojošo 13.Saeimas frakciju Fiskālās disciplīnas līgumu un 2019.gada 23.janvāra Ministru kabinetu veidojošo 13.Saeimas frakciju sadarbības līgumu, izņemot noteikumus, ko paredz šis memorands.

Vienojoties par prioritāri veicamajiem darbiem līdz 2022.gadā paredzētajām 14.Saeimas vēlēšanām, sadarbības partneri memorandā uzsver nepieciešamību attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku.

Šīs politikas ietvaros tiks sekmēta administratīvi teritoriālās reformas pilnvērtīga īstenošana un tās izmantošana, pašvaldību spējā piesaistīt un saglabāt pārvaldības teritorijā strādājošus uzņēmumus, kā arī vienmērīgai teritorijas attīstībai un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanai reģionos.

Tāpat viedā reindustrializācija paredz pabeigt iesāktās pārmaiņas augstākajā izglītībā un pilnveidot zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība, kas sekmēs sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī turpināta skolu tīkla sakārtošana.

Tiks turpināts un attīstīts uzsāktais darbs tieslietu un iekšlietu sistēmas pilnveidošanā, īpaši sekmējot policijas, izmeklēšanas iestāžu un tiesu sistēmas cilvēkresursu attīstību, kā arī spēcinot pretkorupcijas iestādes un pastiprinot cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Tik arī pabeigta ostu reforma, sekmīgi to noslēdzot un turpmāk nodrošinot ostu pārvaldību atbilstoši valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijām. Paredzēts nodrošināt Latvijas virzību uz mērķi - klimatneitralitāte 2050.gadā, panākot resursu efektīvu izmantošanu, bezizmešu risinājumu plašāku izmantošanu un līdz ar to samazinot piesārņojumu.

Koalīcijas vienošanās paredz nodrošināt virzību uz kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, it īpaši slimnīcu "līmeņošana", un nozares cilvēkresursu attīstību ciešā sasaistē ar mediķu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanu.

Partneri apņēmušies uzsākt mājokļu fonda atjaunošanu, sekmējot īres tirgus attīstību un nosakot jaunus mājokļu pieejamības attīstības virzienus un risinājumus, iekļaujot mērķētu atbalstu dažādu ienākumu mājsaimniecībām, īpaši ģimenēm ar bērniem.

Tāpat partneri apņēmušies sekmēt pilnvērtīgu Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma izlietojumu viedās reindustrializācijas mērķu sasniegšanā, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Daudzgadu budžeta ietvaros, tostarp turpinot sekmēt mobilitātes paradumu maiņu.

Jau vēstīts, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV). Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".

Līdz šim "KPV LV" valdībā pārstāvēja divi ministri - iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tiek virzīta Marija Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā - Gatis Eglītis (JKP). Jānis Vitenbergs (NA) atgriezīsies ekonomikas ministra amatā.

Kariņš arī pavēstīja par "partiju vienošanos", kas paredz izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) pamest amatu. Viņas vietā virzīta bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).