Kā strādā Covid-19 vakcīnas un kas ir to sastāvā? (43)

Kā liecina Eiropas vakcinācijas informācijas portāls, vakcīnas stimulē imūnreakciju un organisma atmiņu par specifisku slimību, to neizraisot.

Vairums vakcīnu satur ļoti novājinātu vai inaktivētu (nonāvētu) tā vīrusa vai baktērijas formu,

kas parasti izraisa saslimšanu, vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu. To dēvē par antigēnu.

Kad cilvēkam ievada vakcīnu, imūnsistēma atpazīst antigēnu kā "svešu". Tas aktivizē imūnsistēmas šūnas tā, lai tās nonāvētu slimību izraisošo vīrusu vai baktērijas un iegūtu antivielas pret to. Antivielas ir īpašas olbaltumvielas, kas palīdz nonāvēt vīrusu vai baktēriju.

Kad cilvēks vēlāk nonāk saskarē ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to "atcerēsies". Tā ātri izstrādās pareizās antivielas un aktivizēs pareizās imūnsistēmas šūnas, lai tās nonāvē vīrusu vai baktēriju, aizsargājot cilvēku no saslimšanas.

Ja persona vēlāk inficējas ar vīrusu, imūnsistēma vīrusu atpazīst. Pēc tam imūnsistēma ir gatava sniegt atbildes reakciju pret vīrusu.

Dažkārt pēc vakcinācijas imunitātes veidošanās cilvēkam var rasties Covid-19 simptomi, piemēram, drudzis. Kā vēsta Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs, šie simptomi ir normāli un liecina, ka ķermenis veido imunitāti.

Kādi ir vakcīnu pret Covid-19 veidi?

Vakcīnas darbojas, sagatavojot cilvēka imūnsistēmu (organisma dabisko aizsargsistēmu) konkrētas slimības atpazīšanai un aizsardzībai pret to.

Zinātnieki ir strādājuši pie dažādiem Covid-19 vakcīnu veidiem, par pamatu ņemot vairākas atšķirīgas tehnoloģijas.

mRNS vakcīnas

Vakcīnas, kurās izmanto mRNS tehnoloģiju, aizsargā cilvēku no Covid-19 slimības, nepakļaujot vīrusam.

Tās nesatur pavājinātus vai inaktivētus vīrusus.

Tās savukārt satur noteikta veida ģenētisku informāciju (tā dēvētos mRNS) ar norādījumiem, kā veidot koronavīrusa “pīķa” proteīna kopijas.

Virusālā vektora vakcīnas

Vakcīnās uz virusālā vektora bāzes lieto novājināta vīrusa versiju, lai ģenētiska koda veidā droši nogādātu norādījumus organisma šūnām.

Šie norādījumi ļauj organismam veidot nekaitīgu koronavīrusa daļu – "pīķa" proteīnu.

Virusālie vektori, ko izmanto vakcīnās, neietekmē cilvēka DNS un ar to neveido mijiedarbību.

Vakcīnas uz proteīna bāzes

Šāda veida vakcīna satur tikai šim vīrusam tipiska proteīna fragmentus.

Ar tiem pietiek, lai imūnsistēma atpazītu, ka šim konkrētajam proteīnam nevajadzētu atrasties organismā, un reaģētu, radot dabisku aizsardzību pret inficēšanos ar Covid-19.

"Novavax" ražotā vakcīna, kuras izskatīšana pašlaik notiek Eiropas Zāļu aģentūrā, ir vakcīna uz proteīna bāzes.

Kā strādā dažādas vakcīnas pret Covid-19?

"Comirnaty" jeb "Pfizer" vakcīna

Kā liecina Zāļu valsts aģentūra, "Comirnaty" vakcīna aizsargā organismu pret Covid-19. Vakcīna satur molekulu, ko dēvē par RNS signālvielu (mRNA), kurā ir norādījumi par S-proteīna producēšanu. Tas ir proteīns uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās.

Kad cilvēkam ievada vakcīnu, dažas organisma šūnas uztver mRNA norādījumus un īslaicīgi producē S-proteīnu. Pēc tam cilvēka imūnsistēma atpazīs šo proteīnu kā svešu un radīs antivielas, un aktivizēs T šūnas (baltās asins šūnas), lai uzbruktu tam. Ja vēlāk persona nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, šī cilvēka imūnsistēma to atpazīs un būs gatava pasargāt organismu no tā. mRNA no vakcīnas nepaliek organismā, bet noārdās īsi pēc vakcinācijas.

"Moderna" vakcīna

Vakcīna sagatavo organismu cīņai pret Covid-19 infekciju. Šī vakcīna satur molekulu, ko dēvē par matrices RNS (mRNS) un kura satur instrukcijas vīrusa pīķa proteīnu veidošanai. Šis proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa ārējās virsmas, un tas nepieciešams vīrusa iekļūšanai saimniekorganisma šūnās.

Pēc vakcīnas saņemšanas dažas no organisma šūnām nolasīs mRNS ietvertās instrukcijas un īslaicīgi veidos pīķa proteīnu.

Pēc tam vakcinētās personas imūnā sistēma atpazīs šo proteīnu kā organismam nepiederošu un sāks pret to veidot antivielas un T šūnas (baltās asins šūnas). Ja vakcinētā persona vēlāk nonāk saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, šīs personas imūnā sistēma to atpazīs un būs gatava aizsargāt organismu pret infekciju. Vakcīnā esošā mRNS organismā nesaglabājas un neilgi pēc vakcinācijas tiek noārdīta.

"Vaxzevria" jeb "AstraZeneca" vakcīna

"Vaxzevria" darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret Covid-19. Šī vakcīna satur citu vīrusu (adenovīrusu), kas ir modificēts, lai saturētu SARS-CoV-2 pīķa proteīna veidošanai nepieciešamo gēnu. Šis proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa ārējās virsmas, un tas nepieciešams vīrusa iekļūšanai organisma šūnās.

Pēc vakcīnas ievadīšanas, tā nogādā šo SARS-CoV-2 gēnu organisma šūnās.

Šūnas izmanto šo gēnu pīķa proteīna veidošanai. Vakcinētās personas imūnā sistēma atpazīst šo pīķa proteīnu kā organismam nepiederošu un veido antivielas un T šūnas (baltās asins šūnas) pret to. Ja vakcinētā persona vēlāk nonāk saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, imūnā sistēma šo vīrusu atpazīst un ir gatava aizsargāt organismu pret to. Vakcīnā esošais adenovīruss nespēj vairoties vai izraisīt slimību.

"Johnson & Johnson" vakcīna

"Johnson & Johnson" vakcīna darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret Covid-19. Tās sastāvā ir cits vīruss (adenovīruss), kas ir modificēts, lai saturētu gēnu, kurš sintezē SARS-CoV-2 "pīķa" S proteīnu. Tas ir proteīns uz SARS-CoV-2 vīrusa, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās.

Adenovīruss SARS-CoV-2 gēnu pārnes uz vakcinētās personas šūnām. Pēc tam šūnas var izmantot gēnu, lai ražotu "pīķa" S proteīnu. Cilvēka imūnsistēma atpazīs šo S proteīnu kā svešu un radīs antivielas un aktivizēs T šūnas (baltās asins šūnas), lai uzbruktu tam.

Vēlāk, ja persona nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, personas imūnsistēma atpazīs vīrusa S "pīķa" proteīnu un būs gatava aizsargāt organismu pret to.

Adenovīruss vakcīnā nevar vairoties un neizraisa slimību.

Kas ir vakcīnas pret Covid-19 sastāvā?

Papildus vienam vai vairākiem antigēniem vakcīnā var būt arī citas sastāvdaļas atkarībā no vakcīnas veida.

Sastāvdaļas ir šādas:

• stabilizētāji: lai saglabātu vakcīnu komponentu stabilitāti;
• adjuvanti: tie uzlabo imūnreakciju uz vakcīnu, padarot reakciju stiprāku, ātrāku un ilgāku laika gaitā – piemērs tam ir alumīnijs;
• palīgvielas: tās ir neaktīvas sastāvdaļas, piemēram, ūdens vai nātrija hlorīds (sāls), kā arī konservanti vai stabilizētāji, kas palīdz nodrošināt vakcīnas nemainīgumu uzglabāšanas laikā, saglabājot tās aktivitāti.

Visas vakcīnas sastāvdaļas tiek regulāri kontrolētas, lai nodrošinātu, ka tās vakcīnā ir tādā līmenī, kāds tiek uzskatīts par drošu.

Regulatīvās iestādes nodrošina, ka tiek pienācīgi novērtēta šo vakcīnu izraisīto reakciju ieguvumu un riska attiecība.

Dažos vakcīnu veidos var būt arī neliels daudzums citu vielu, ko izmanto ražošanas procesā, piemēram, ovalbumīns (olās esoša olbaltumviela) vai neomicīns (antibiotika).

Kad šo vielu daudzums vakcīnā ir tādā līmenī, kas jutīgiem vai alerģiskiem cilvēkiem varētu izraisīt reakciju, to klātbūtni norāda informācijā, kas par vakcīnu sniegta veselības aprūpes darbiniekiem un pacientiem. Piemēram, lietošanas instrukcijā būs norādīts, ja cilvēkiem ar noteiktām alerģijām vakcīnas saņemšanas laikā ir jāievēro īpaša piesardzība, piemēram, saņemot vakcīnas, kurās ir izsekojams neliels olu saturs cilvēkiem ar alerģiju pret olām.