Jānis Matulis: Sapnis bez seguma... (6)

Hokeja komentēšanas klasiķim Jurim Robežniekam kādreiz bija ļoti iecienīts teiciens, ka te jau iet trakāk kā dažreiz hokejā. Pēdējās divas pasaules hokeja čempionāta dienas patiesi bija trakas. Te radot kādam jaunas cerības, lai pēc nākamās spēles viss saietu vēl briesmīgākā trillerī. Nu, ņem Norvēģija un uzvar Kazahstānu – pirmie tāpat savā grupā augstāk par 7. vietu netiek, bet kazahi zaudē reālas izredzes spēlēt "play-off". Cits mūsu draugs – Vācija ar milzu metienu pārākumu tomēr ar 33 mēģinājumiem nedabū nevienu ripu ASV izlases vārtos.

Abi rezultāti labvēlīgi, lai pirms pēdējās spēļu dienas Latvijai vēl būtu reālas cerības spēlēt ceturtdaļfinālā. Vēl vairāk. Dienas pirmajā spēlē Kanāda bullīšos ar 2:3 zaudē Somijai un nu jau "play-off" pats krīt virsū, jo pietiek taču pat ar zaudējumu papildlaikā vai bullīšos. Ar 24 metieniem Latvija prata iemest tikai vienu ripu Vācijas vārtos un… brauc mājās. Proti, pamet burbuli.

Vai mačā pret Vāciju bija iespējams cits scenārijs? Laikam jau nē. Jo sākām tradicionāli – negatavi spēlei, pirmos vārtus zaudējot pēc pirmā vāciešu metiena. Kas 19 gadus vecajam Minhenes "Red Bull" uzbrucējam Peterkam izdevās izcili precīzs – no kreisā iemetiena apļa vidus tālajā augšējā Latvijas izlases vārtu stūrī. Ne tur Jānis Kalniņš vainīgs, jo metiens tiešām bija veiksmīgs.

Arī otrie vārti it kā nebija loģiski, lai gan loģikas tur atliku likām – zaudēta divcīņa pie laukuma apmales, vārtpriekšā mūsējie ir stīvi kā sliktākajās "Dinamo" spēlēs un Berlīnes "Eisbaren" uzbrucējs Nēbelss no tuvas distances panāk 2:0. Lai gan kopumā statistiķi uzskaitījuši, ka Vācijai bijis 21 metiens, neviens no tiem vairs nebija tik laimīgs kā pats pirmais un tik precīzs kā Nēbelsam.

Otrajā trešdaļā šķita, ka nu ripas ripojums ir sācies uz Nīderbergera vārtiem, taču bez Rodrigo Ābola un Uvja Balinska rezultatīvās saspēles nekā cita ievērības cienīga nebija. Pat astoņās vairākuma minūtēs, kur ar diviem gūtajiem vārtiem 24 izdevībās esam 16. jeb pašā pēdējā vietā (8,33%) visā čempionātā. Kopumā jāuzteic izlases spēle mazākumā – vieni zaudēti vārti 17 noraidījumos, kur esam otrie (94,74%) aiz ASV. Septiņās spēlēs gūti 15 vārti, ar diezgan mazu metienu precizitāti – 8,38% jeb 15 precīzi metieni ar 179 mēģinājumiem.

Varējām domāt, ka Latvijas izlase pēdējā spēlē būs svaigāka par Vāciju, jo mums pirmdiena bija brīva, bet Vācijai spēle ar ASV. Taču milzīgs fiziskais svaigums akurāt nekrita acīs. Nevienas pilnībā izgāztas spēles šajā čempionātā nebija. Skaists un cerīgs 2:0 pret Kanādu, tad neizteiksmīgs 2:3 bullīšos pret Kazahstānu, izmocīts 3:0 pret turnīra autsaideru Itāliju, laba cīņa ar ASV – 2:4 un 3:4 bullīšos pret Norvēģiju.

Kā otrā labākā vai varbūt pat vislabākā spēle - 2:3 papildlaikā ar somiem. Bet kopumā izskatījās, ka komandai trūkst jaudas. Katrā ziņā Herningā un arī Bratislavā tika spēlēts jaudīgāks hokejs. Bet izlases pamatsastāvs arī kļuvis par trim vai diviem gadiem vecāks. Divos vārdos – sapnis par pusfinālu un medaļām bija bez reāla seguma. Droši vien, ka kaut kur kļūdījās arī galvenais treneris Bobs Hārtlijs. Bet. Galu galā hokejs ir tikai spēle un neesam mēs Latīņamerika, kur futbolisti šad tad tiek arī nošauti.

Par trim labākajiem visā čempionātā Latvijas izlasē tika nosaukti trīs uzbrucēji: Lauris Dārziņš (2+2), Ronalds Ķēniņš (1+3) un Renārs Krastenbergs (2+1).

Pasaules čempionāts hokejā Latvija un Vācija 1:2 (0:2, 1:0, 0:0)

Latvija: Kalniņš, Balinskis – Kulda, Krastenbergs - Ābols – Ķēniņš, Sotnieks – Cibuļskis, Karsums – Džeriņš – M. Rēdlihs, Freibergs – Zīle, Dzierkals – Indrašis – Dārziņš, Ri. Bukarts – Batņa – Ro. Bukarts, Jaks, Marenis.

Vārti: 3:16 Peterka (Zeiders) 0:1, 6:40 Nēbelss (Foderls, Reihels) 0:2, 25:55 Ābols (Balinskis) 1:2.

Sodi: 4(Ro. Bukarts, Indrašis):8.

Metieni: 24:21 (8:11, 9:5, 7:5)

Labākie spēlētāji: Ābols, Balinskis, Kalniņš.

Raksts tapis sadarbībā ar BITE.