Kāds būs Saeimas lēmums par Varakļānu nākotni? (2)

Saeimas komisija atbalsta Varakļānu novada kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu likuma grozījumiem, kas paredz Varakļānu novada kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu. Par šo priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimai.

Tāpat paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz 2022.gada 1.janvārim būs jāiesniedz Saeimai priekšlikumi attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Šāds izvērtējums būs jāsniedz atbilstoši Saeimas jau noteiktajam administratīvi teritoriālās reformas mērķim.

Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim būtu jāorganizē publiska apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Komisija vēl turpina darbu pie attiecīgajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Prezidents sagaida Satversmes tiesas sprieduma izpildi Varakļānu jautājumā, lai neradītu konstitucionālo krīzi

Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumus, jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts pirmā persona atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ, prezidenta ieskatā, ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.

Līdz ar Saeimas vakardienas balsojumu par pašreizējā Varakļānu novada piederību, kas ir pretējs 2021.gada 28.maija ST spriedumam, Valsts prezidents šodien sasauca koalīcijas frakciju pārstāvju apspriedi. Tajā piedalījās Arvils Ašeradens (JV), Jānis Dombrava (NA), Raivis Dzintars (NA), Marija Golubeva (AP), Juris Jurašs (JKP), Ainars Latkovskis (JV), Māris Možvillo (KPV LV) un Juris Pūce (AP).

Apspriedes dalībnieki vienojās, ka Saeima tagad aktīvi strādās pie tāda Varakļānu novada jautājuma risinājuma, kas nepieļautu konstitucionālo krīzi.

Plkst.14 paredzēta Saeimas sēde, kurā plānots turpināt skatīt attiecīgos likuma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Kā ziņots, Varakļānu novadu pagaidām varētu saglabāt kā atsevišķu, neatkarīgu un Latgalei piederīgu novadu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šorīt Valsts prezidents Egils Levits sarunājies ar koalīcijas Saeimas frakciju pārstāvjiem, kur puses vienojās, ka patlaban Varakļānu novadu saglabā kā atsevišķu novadu, tomēr tas būšot vien pagaidu risinājums.

Tiek pieļauta iespēja, ka novadā varētu būt domes vēlēšanas, kurās vietvaras ievēlētu uz vienu gadu, un pa to laiku tiktu gatavots korekts juridisks risinājums, lai pēc tam Varakļānu novadu pievienotu Rēzeknes novadam.

Kā ziņots, par priekšlikumu, kas ignorē Satversmes tiesas (ST) spriedumu un atbalsta Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, 31.maijā Saeimas sēdē balsoja Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Saskaņas" deputāti. Priekšlikums vēl līdz galam netika pieņemts, jo tam būtu nepieciešams balsojums par pašu likumprojektu kopumā.

ST piektdien, 28.maijā, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei

ST spriedums pamatojas uz vairākiem argumentiem. ST ir rūpīgi skatījusi visus argumentus, un ir uzsvērta likuma neatbilstība vairākos aspektos, proti, attīstības centra neesamība jaunajā Rēzekne novadā, par to tiek debatēts. Varakļānu novada attīstība ir analizēta Madonas novada attīstības kontekstā.

Tāpat ir norādīts arī uz argumentu par iedzīvotāju un vietējo kopienu viedokli un tā uzklausīšanu. Varakļānu novada iedzīvotāju vairākums viennozīmīgi vēlējās saglabāt esošo novadu, tomēr, respektējot Saeimas uzstādījumu, piekrita novada teritorijas iekļaušanai Madonas novadā. Varakļānu mērs uzsvēra, ka tieši pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas lūguma tika veikta iedzīvotāju aptauja.

"Aptauja tika veikta korekti, ievērojot demokrātijas principus un striktus kritērijus - piedalīties varēja tikai Varakļānu novada teritorijā deklarēti iedzīvotāji, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu," skaidroja Justs.

Iekļaujot Varakļānus Rēzeknes novadā, tika apelēts uz kultūrvēsturisko piederību Latgalei, kas nebija šīs reformas mērķis. To paredzēts regulēta atsevišķā Valsts prezidenta iniciētā Kultūrvēsturisko zemju likumā.

"Pašlaik aicinām Saeimu ievērot demokrātiju un nepieļaut pretlikumīgu lēmumu pieņemšanu. Vēršam Valsts prezidenta uzmanību par demokrātijas principu ievērošanu valstī un sekām, ko izraisīs to ignorēšana," sacīja Justs.

Viņš arī norādīja uz demokrātijas trūkumu un iedzīvotāju ierobežotām iespējām šajā situācijā pašiem paust savu viedokli par Saeimas iepriekšējo lēmumu iekļaut Varakļānu novadu Rēzeknes novadā.

Ņemot vērā minēto, Justs aicināja Latvijas iedzīvotājus otrdien plkst.12.30 atbalstīt akciju "Sadzirdi demokrātiju", signalizējot vienu minūti ar signāltauri. Ar šādu akciju varakļānieši vēloties pievērst sabiedrības uzmanību patlaban novērotajam demokrātijas un tiesiskās paļāvības apdraudējumam.

Justs skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā Varakļānu iedzīvotājiem ir bijušas ierobežotas iespējas paust savu viedokli par Saeimas lēmumu iekļaut Varakļānu novadu Rēzeknes novadā. Viņš norādīja, ka Varakļānu iedzīvotāji izsaka neizpratni par Saeimas rīcību, pirmdien nepieņemot gala lēmumu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, tādējādi klaji ignorējot ST sprieduma izpildi.

Saeima 31.maijā vēl nepieņēma gala lēmumu par Varakļānu nākotni 

Parlaments vakar arī izsludināja pārtraukumu Saeimas sēdē līdz 1.jūnija plks.14. Līdz ar to Saeima vakar nepaguva izskatīt arī otru likumprojektu, kas noteiktu pašvaldību vēlēšanu Madonas novadā un Rēzeknes novadā pārcelšanu uz 11.septembri. Pēc ST sprieduma, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.

Kā ziņots, izskatot priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas sēdē klātesošo deputātu vairākums šovakar, ignorējot ST spriedumu, atbalstīja Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, taču, lai šāds lēmums tiktu pieņemts, vēl jānobalso par visu likumprojektu kopumā.

Attiecīgo priekšlikumu iesniedza deputāti Edmunds Teirumnieks (NA), Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule (NA), Juris Rancāns (JKP), Andris Kazinovskis un Jānis Tutins (S). Priekšlikums paredz, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta tiek iekļauti Rēzeknes novadā.

Saeimas sēdes debatēs izskanēji pretēji viedokļi, vai ir pieļaujams, ka Saeima balso pretēji tam, kā iepriekš ir lēmusi ST.

Vēl vakar Saeima gan konceptuāli bija atbalstījusi likumprojektu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam.

Kā ziņots, ST piektdien, 28.maijā, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.