Sieviete, kura pieredzēja sava dēla noslīkšanu atvaļinājuma laikā, britu raidorganizācijai BBC atklāti pastāstījusi, kā viņa labdarības pasākuma peldē vizualizēja sava bērna nāvi.
Kristofers Nelsons bija 24 gadus vecs, kad viņš 2015. gadā Amsterdamā paslīdēja, iekrita kanālā un gāja bojā.
Viņa māte Dona nespēja trenēties, lai piedalītos izaicinājumā Svētās Marijas ezerā. 50 gadus vecajai sievietei, ieejot ūdenī, sākās panikas lēkmes un atmiņas par dēla bojāeju.
Lai gan peldēšana ir fiziski grūta, Donai tā bija garīga un emocionāla cīņa pašai ar sevi, kas šo izaicinājumu padarīja vēl grūtāku.
"Es nevarēju iegremdēt galvu zem ūdens, kad sāku trenēties pagājušajā gadā. Atklātos ūdeņos to izdarīt bija vēl sarežģītāk," atminējās Dona.
"Ūdens bija tik melns un es visu laiku iztēlojos viņa noslīkšanu. Es visu laiku domāju: "Ūdens ir tik melns, vai arī Kristoferam tā bija? Bija tik stindzinoši auksti - vai tā bija arī Kristoferam?"," stāstīja Dona.
Nelaimes gadījums notika novembrī plkst. 6. "Tajā laikā noteikti vēl bija tumšs, un par to es arī visu laiku domāju. Man visu laiku bija panikas lēkmes un es tur neko nevarēju padarīt."
Dona stāstīja, ka pēc divu stundu peldēšanas viņas rokas kļuva pilnībā nejūtīgas. Drošības apsvērumu dēļ viņu visu laiku uzmanīja Stīvens Nelsons, kurš bija dibinātājs organizācijai "Beyond Boundries East Lothian".