Norobežojošās lentas bez paskaidrojuma tikai samulsina, nevis attur dabas mīļotājus brīvdienās doties pastaigā pa taku uz Līču–Laņģu klintīm

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) piektdienas, 28. maijā, brīdināja, ka takas posmā, kas ved uz Līču–Laņģu klintīm Priekuļu novadā, izveidojušies zemes nogruvumi, taču vēl brīvdienās, kad šeit ierodas visvairāk apmeklētāju, takas sākumā nebija izvietota nekāda informācija par iespējamo apdraudējumu.

"Karjers ir diezgan dziļš, tāpēc viedojas bīstamība, ka tur cilvēkiem nevajag atrasties tuvumā, lai paši nenokļūtu tajā nogruvumā,"

sacīja DAP Vidzemes reģionālā administrācijas vadītājs Rolands Auziņš.

"Bet tur jau nav nekāda nogruvuma, viss kārtībā, bet tur lentas savilktas. Tās taču neko nenozīmē. (..) Izbrīnīja, bet ko nozīmē lentas, ja tur nav nekas rakstīts uz tām," teica takas apmeklētājs Gatis no Staiceles.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vadītājs norāda, ka informatīvas norādes par bīstamību takā tiks izliktas pirmdien, 31. maijā.

Erozija ir normāls dabas process, kas šajā gadījumā noticis liela nokrišņu daudzuma ietekmē. Šajā gadījumā nedrošību rada tas, ka takas posms atrodas ļoti tuvu karjera malai. Lai gan Pārvalde jau iepriekš ir plānojusi iespējamo takas novirzīšanu nedaudz tālāk no karjera malas, to līdz šim nav izdevies īstenot, jo blakus atrodas privātīpašums.

Lodes ķieģeļu rūpnīcas SIA "Lode" ražošanas vadītājs Māris Strazds stāstīja, ka tieši rūpnīcas darbinieki nedēļas nogalē izvietojuši norobežojošās lentes nogruvuma vietā un šobrīd cilvēki strādājot, lai taku uz klintīm pārvietotu vismaz 15 metrus tālāk no bīstamās vietas.

Līdz brīdim, kamēr taka atkal būs apmeklētājiem droša, Pārvalde aicina dabas baudīšanai apmeklēt citus tuvākos atsegumus – Sietiņiezis, Ērģeļu klintis, Zvārtes iezis un Amatas taka.

Līču-Laņģu klintis ir aptuveni 6 km garās takas ievērojamākais apskates objekts. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Klinšu takā ik dienu vērojams liels apmeklētāju skaits, kas īpaši pieaudzis pēdējā gada laikā. Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas Gaujas senlejas kreisajā krastā skatam aizsedz blīvi saaugušie koki. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 m augsts un ap 200 m plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 m augstas.

Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzie avoti un to radītās alas. Kopumā te ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Brūkošo iežu dēļ alas ir bīstamas apmeklēšanai. Ziemas laikā tās nav vēlams apmeklēt, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus. un uz klintīm sastopamas vairākas retas augu sugas.

LTV raidījuma "Dienas ziņas" video