OIK afēru dēļ Latvija atpaliek no Baltijas valstīm saules enerģijas ražošanas attīstībā (4)

Lai gan Latvijā saules enerģijas potenciāls ir tikpat liels kā Vācija, Dānija un kaimiņvalstīs, attīstībā atpaliekam desmitiem reižu. Visticamāk, tuvākajā laikā tas nemainīsies, jo Ekonomikas ministrijas plānos saules enerģija nav prioritāte.

Saules enerģijas izmantošana enerģijas ražošanā visā pasaulē strauji uzņem apgriezienus. Tehnoloģijas kļūst lētākas un efektīvākas. Arī Latvijā tam ir lielas iespējas. Taču pie mums viss notiek pašplūsmā, balstoties uz entuziastiem un pilotprojektiem.

"Bethers" ir iniciators saules paneļu uzstādīšanai uz daudzīvokļu mājas jumta Mārupē. Pilotprojektu atbalstījusi Mārupe un Rīgas plānošanas reģions. Projekts ir īpašs ar to, ka saules bateriju uzstādīšanai vienojušies visi mājas iedzīvotāji, tādējādi samazinot projekta izmaksas.

Sauli elektrības un siltuma ražošanai izmanto uzņēmums Salaspils siltums. Vispirms izmēģināšanai uzstādīti elektrību ģenerējošie paneļi. Saražoto strāvu izmanto biroju ēkai.

Pirms diviem gadiem uzņēmums uzstādīja 1700 saules kolektorus, kas vasarā silda ūdeni. Šovasar plānots uzbūvēt plašu saules paneļu parku. Tad nebūs jāpērk elektrība kolektoru sūkņu darbināšanai. Investīcijas atmaksāšoties sešu septiņu gadu laikā.

Salaspils siltums ir viens no nedaudzajiem veiksmes stāstiem. Tas, tā pat kā citi lielākie projekti Latvijā ir izveidots, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu. Īpaši saules enerģijas attīstīšanai tas gan nav paredzēts, nauda piesaistīta no citām efektivitātes uzlabošanas programmām.

Latvijā saules enerģijai nav valsts atbalsta. Līdz šim Latvijā uzstādīto saules bateriju jauda ir 7 megavati. Igaunijā 130, Lietuvā 140 megavati.

Tāpat jāuzlabo likumi, lai mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazinātu netaisnīgas barjeras. Piemēram, tiesības ražot enerģiju vasarnīcā vai lielākā saules paneļu parkā, bet patērēt dzīvoklī, nepārmaksājot par pārvadi un OIK.

Zemītis ir pārliecināts, ka pilnībā bez valsts atbalsta uzrāvienu saules enerģijas attīstībā nesasniegsim.

Tas šobrīd elektrības ražošanai nav iespējams, jo Latvija joprojām cīnās ar vēsturiski pārāk dāsno atbalstu OIK saņēmējiem un subsīdiju afēru sekām. Tas ir iedragājis uzticamību atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmai. Jauna atbalsta ieviešana ir politiski jutīgs jautājums. To apzinās gan ierēdņi, gan uzņēmēji.

Saules enerģijas attīstīšana ir būtisks kompānijas "AJ Power" darbības virziens. Tā ir uzbūvējusi Latvijā līdz šim lielāko saules bateriju parku Rojā, uzņēmumā Banga. Uzņēmuma vadītājs Samtiņš uzskata, ka lielu uzrāvienu saules enerģijas attīstībā dotu arī netiešs valsts atbalsts. Iespēja ātrāk saskaņot projektus, atvieglota iespēja kredītiem vai nodokļu atlaides. Taču Latvijā pietrūkstot pat skaidras stratēģijas.

Latvenergo Baltijas valstīs kopumā realizējis ap 900 saules enerģijas projektu. Savu pirmo lielo saules elektrostaciju uzbūvējis Lietuvā. Klaipēdas rajonā trīs hektāru plašās stacijas jauda ir pusotrs megavats. Lietuvā saules parks būvēts izdevīgo noteikumu un valsts atbalsta dēļ.

Latvijā liela saules enerģijas spēkstacija, kas ražotu elektrību tirdzniecībai tīklā nav paredzēta. Te valsts uzņēmums tā pat kā privātie komersanti, piedāvā uzņēmumiem uzstādīt saules baterijas, lai saražoto izmantotu pašu vajadzībām.

Ekonomikas ministrijas tiešu atbalstu saules enerģijai nesola. Atšķirībā no transporta un lauksaimniecības, elektrības ražošana nerada bažas par Eiropas klimata mērķu sasniegšanu. Pateicoties Daugavas HESiem šobrīd Latvija no atjaunojamajiem resursiem saražo gandrīz 55 procentus elektrības, 2030.gadā rādītājam jābūt 60. Trūkstošos piecus sešus procentus nodrošināšot vēja ģeneratori, jo tiem atbalsts neesot nepieciešams.