Jānis Matulis: Norvēģi paņem to, ko pašiem… nevajag (6)

Baltkrievija, Lielbritānija, Itālija un faktiski arī Latvijas uzvarētāja Norvēģija tur nevar tikt. Šī norvēģu uzvara bullīšos ir no sērijas: mums nevajag, bet arī jums nedosim! Latvijai kopš 1997. gada, kad atgriezāmies A grupā, šādas spēles jau ir bijušas. Nekā jauna!

Tāpat nekas jauns nebija arī tas, ka mūsu jaunais un talantīgais vārtsargs Matīss Kivlenieks jau mača sākumā iedeva pretiniekiem “foru”, arī trešo vārtu zaudējumā viņš varēja būt veiksmīgāks, jo ripa ielidoja vārtos caur vārtsarga padusi. Vai izšķirošais zaudējuma mirklis bija otrās trešdaļas sākumā, kad Uvis Balinskis, spēlējot vairākumā, saminstinājās uz norvēģu zilās līnijas? Varbūt. Bet 32 gadus vecais Vācijas DEL līgas Diseldorfas kluba uzbrucējs Kens Andrē Olimbs izrāvienu vienatnē pret Kivlenieku arī ļoti meistarīgi realizēja. Veiksme un meistarība bija norvēģa pusē. Bet nospēlēts bija tikai mazliet vairāk par 21 minūti! Laika, lai lauztu spēles gaitu, atliku likām, taču nu jau iniciatīva piederēja skandināviem. Ja pirmajā trešdaļā bija prāvs metienu pārsvars Latvijai (11:5), tad otrajā trešdaļā tas izlīdzinājās (6:6), bet trešajā aktīvāki bija norvēģi (9:4).

Metienu skaits gan nevar būt kā vienīgais rādītājs, taču tendence atkal bija redzama – uz spēles beigām jaudas vairs nepietika. Akurāt kā pēc spēles ar Kanādu arī otrajā sapārotajā spēlē Latvijai pietrūka svaiguma. Vai tas ir mentālais nogurums, rakstura pārbaude vai kāds cits termins no Boba Hārtlija runu repertuāra, tam nav nozīmes. Cenšoties ieraudzīt labās lietas mūsu uzbrukumā, jāteic, ka norvēģi, kas nevar lepoties ar milzīgu KHL pieredzi – tikai 150 spēles (112 Holosam, 38 Matīsam Olimbam), mūsu zonā spēlēja interesantāk. Mums – 6568 spēles pasaules otrajā spēcīgākajā līgā KHL. Toties norvēģiem lielāka pieredze Zviedrijas elites līgā SHL – 2468, kur mums (Ābolam) 118 spēles. Vai no tā mums izdarīt secinājumu, ka SHL ir stiprāka par KHL? Uzskatīt tā varam. Bet ja Roberts Bukarts un Renārs Krastenbergs savas mestās ripas bullīšos netrāpītu pa vārtu stabu…

Pēc šā nepatīkamā zaudējuma nevajadzētu Latvijas izlasi nošaut. Cerības spēlēt ceturtdaļfinālā vēl ir. Ja svētdien uzvaram Somiju, vēlams pamatlaikā, taču der arī divi punkti un 1. jūnijā, kad valdība atļāvusi tautai nākt uz arēnu, vajag trīs punktus no Vācijas. Ar 13 vai pat 12 punktiem esot jātiek savā grupā starp četriem labākajiem. Piektdienas vakarā mums priekšā bija Somija (10 punkti četrās spēlēs),

Vācija un ASV (9 – arī četrās), tad mūsu 8 (piecās), seko Kazahstāna (7-5), Kanāda (6 -5), Norvēģija (5-5) un Itālija (0-4).

Pasaules čempionāts hokejā Latvija un Norvēģija 3:4 (2:1, 0:1, 1:1, 0:0, 0:1)

Latvija: Kivlenieks, Balinskis - Rubīns, Krastenbergs - Ābols – Ķēniņš, Sotnieks – Cibuļskis, Daugaviņš – Džeriņš – Dārziņš, Freibergs - Kulda, Karsums – Indrašis – M. Rēdlihs, Ri. Bukarts – Marenis – Ro. Bukarts, Jaks.

Vārti: 3:50 Oldens (Kāsastuls, Treteness) 0:1, 11:55 Krastenbergs (Rubīns, Ķēniņš) 1:1, 17:44 Ķēniņš (Ābols, Sotnieks) 2:1, 21:08 K. A. Olimbs (Roselli-Olsens, maz.) 2:2, 41:56 Petersens (Roselli-Olsens, K. A. Olimbs) 2:3, 49:42 Rubīns (Balinskis) 3:3, 65:00 Hāga (izšķirošais bullītis) 3:4.

Sodi: 8 (Indrašis, Kulda, M. Rēdlihs, Cibuļskis):10.

Metieni: 24:22 (11:5, 6:6, 4:9, 3:1, 0:1).

Labākie spēlētāji: Krastenbergs, Rubīns, Ķēniņš

Raksts tapis sadarbībā ar BITE.