Pagājuši trīs gadi kopš Bunkus slepkavības - kas līdz šim ir atklāts?

Slepkavības diena

Bunku nošāva 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš savā automašīnā brauca gar kapiem Rīgā, Aizsaules ielā. Policija secināja, ka slepkavību ar automātisko ieroci paveikuši vismaz divi cilvēki. Noziedznieki braukuši ar furgonu, ko nekavējoties sadedzinājuši.

Pēcāk raidījums "de facto" ziņoja, ka uz nozieguma skatuves parādījusies vēl viena automašīna. Pirms Bunkus nošaušanas kāds jaunietis sociālo tīklu vietnē "Facebook" publicēja bildi ar dzeltenu automašīnu.

Foto: Pie Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Tās vadītājs 2018. gada maija vidū vairākas dienas braukājis pa ielām netālu no Bunkus mājām un fotografējis.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē auto ar šādu numuru atrast nevarēja, secināja raidījums. Tas, iespējams, nozīmēja, ka šāda numura zīme neeksistē.

Taču, kā pārliecinājās "de facto", pārbaudot, vai šādu numuru bija iespējams iegūt, numurs jau tika aizņemts.

Vēlāk CSDD izskaidroja, ka numurs pērn ticis nozagts. Tādēļ anulēts un datu bāzē nav atrodams. Numura zīmju īpašnieks pērn jūnija beigās – vairāk nekā mēnesi pēc auto piefiksēšanas Mežaparkā – izņēmis jaunu numuru.

Foto: Sadegušais mikroautobuss netālu no vietas, kur nošauts Bunkus

Policija tās pašas dienas pēcpusdienā arī norādīja, ka viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību, un tā bija iepriekš rūpīgi izplānota. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. "Patlaban ir daudz versiju un apakšversiju," norādīja Grišins.

Viņš arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna "Volkswagen" ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Kādu automašīnu izmantoja noziedznieki?

2018. gada 31. maijā Valsts policija izplatīja arī informāciju, ka ir noskaidrots, ar kādu automašīnu noziedznieki ir pārvietojušies. Policija vēstīja, ka izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents.

Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Arī šajā gadījumā policija meklēja aculieciniekus, garantējot anonimitāti.

4. jūnijā Valsts policija, veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, turpat sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī izņēma pašrocīgi gatavotu statīvu.

Foto: Pašrocīgi gatavots statīvs

Bunkus slepkavība saistīta ar banku likvidēšanu, maksātnespējas procesiem vai advokāta darbu?

Policija 2018. gadā nevarēja pateikt, vai Bunkus slepkavība saistīta ar banku likvidēšanu, maksātnespējas procesiem vai advokāta darbu. Tas lika domāt, ka policija tikusi tuvāk izpildītājiem, nevis pasūtītājiem.

Galvenā versija gan bija saistāma ar profesionālo darbību. Versija par privāto dzīvi netiek pavisam atmesta, bet bija mazāk nozīmīga.

"Mums tas skan aptuveni tā – lielākā daļa cilvēku raksta ar labo roku, bet ir iespējamība, ka viņi raksta arī ar kreiso roku. Versiju vispārīga nosaukšana neko nenozīmē.

Policija gada laikā nav spējusi tikt pie konkrētākas versijas,"

kritisks par policijas veikumu gada laikā bija nošautā advokāta brālis Kristaps Bunkus.

Saziņu ar izmeklētājiem viņš raksturoja kā neproduktīvu. 2018. gadā ģimene aktīvi lūgusi policijai informāciju par paveikto, bet sekojušas atbildes, ka norit intensīvs un mērķtiecīgs darbs.

Bunkus slepkavības lietā tiesisko palīdzību Latvijai sniedza vairākas valstis

2018. gada septembrī maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā tiesisko palīdzību Latvijas policijai sniedza Lietuva, Polija, Vācija un vēl divas valstis.

"Šis noziegums nav nedz lokāli organizēts, nedz izpildīts tikai un vienīgi Latvijas teritorijā," skaidrojis Valsts policijas pārstāvis Andrejs Grišins.

Foto: Bunkus slepkavības vieta pēc dažām nedēļām

"Te ir daudznacionāla organizēta noziedzība, no konkrētām detaļās atturēšos. Ja mēs neko nezinātu, mēs neuzdotu citām valstīm konkrētus jautājumus," viņš sacīja.

Palīdzība esot prasīta arī ASV federālajam izmeklēšanas dienestam, jo Bunkus 2018. gada februāra beigās Vašingtonā ticies ar kādu bijušo ASV Valsts departamenta darbinieku, lai runātu par "ABLV bank" un Bunkus kā iespējamu tās likvidatoru.

Ar Bunkus slepkavības izmeklēšanu nodarbojas Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde (KIP). Izmeklētāju grupu piecu cilvēku sastāvā KIP 1. nodaļā vadot izmeklētājs Oļegs Koļcovs, kuram esot sešu gadu darba pieredze kriminālpolicijā.

Tika izsludināta atlīdzība par informāciju, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu

Pirms trīs gadiem Mārtiņa Bunkus advokātu birojs izsludināja 10 000 eiro atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu atklāt Bunkus slepkavību. Tolaik tika ziņots, ka iedzīvotāji aktīvi sniedza informāciju.

Atlīdzība tika izsludināta ar cerību, ka tā palīdzēs uzturēt izmeklēšanas intensitāti un atrast nozīmīgus faktus, kas apstiprinātu vienas vai otras versijas pareizību.

Birojs piesaistīja speciālistus šīs informācijas saņemšanai un apstrādei un plānoja sadarboties ar Valsts policiju. Birojs arī nodrošināja pilnīgu informācijas konfidencialitāti, liecina savulaik sniegtā informācija.

Pirms diviem gadiem arī iekšlietu resorā tika apspriesta atlīdzības izmaksāšana par izmeklēšanai noderīgas informācijas sniegšanu Bunkus slepkavības atklāšanā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs 2018.gada jūnija sākumā skaidroja, ka šāda prakse ir izplatīta arī citās ES dalībvalstīs un ASV, un Valsts policija uzskata, ka minētās iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.

Atlīdzību varētu piešķirt informācijas sniedzējiem, kuru dotā informācija atbildīs iepriekš kopīgi ar apsūdzības uzrādītājiem - prokuratūru, noteiktiem "informācijas nozīmīguma kritērijiem".

Dimitrijs Trofimovs skaidroja, ka likumā "Par policiju" jau pastāv norma, kas paredz atlīdzības izsludināšanu, taču tā līdz šim nav tikusi izmantota, līdz ar to policijai nav prakses tās lietošanā.

Ņemot vērā, ka slepkavība notikusi īpaši bīstamā veidā un ar lielu brutalitāti, nolemts izsludināt atlīdzību "par informācijas sniegšanu, kas var sekmēt apsūdzības uzrādīšanu".

Likumā teikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību nozieguma atklāšanā un noziegumu izdarījušo personu aizturēšanā.

Bunkus saistība ar "ABLV" bankas pašlikvidācijas procesu

2018. gada oktobrī raidījums "Nekā Personīga" ziņoja, ka trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma Mārtiņš Bunkus centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu "ABLV" bankas likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda.

16 gadu ilgajā advokāta praksē Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām zināmākā "Trasta komercbankas" likvidācija pērn viņam ļāva labi nopelnīt. 2018. gada sākumā uz likvidācijas sliekšņa negaidīti nonāca trešā lielākā Latvijas banka.

ASV iestāde "FinCEN" 2018. gada 13. februārī paziņoja, ka "ABLV" vainojama sistēmiskā naudas atmazgāšanā, korupcijā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā, tāpēc tai jāliedz pieeja ASV finanšu sistēmai.

Īsi pēc ziņojuma "ABLV" piespiedu kārtā beidza savu darbību. Banku regulatoram bija jāizšķiras, vai "ABLV" pašlikvidēsies un procesu vadīs bankas izvēlēti likvidatori un auditori vai to likvidēs un divus miljardus vērto "ABLV" portfeli dalīs profesionāļi no malas.

"Nekā personīga" rīcībā nonāca materiāli, kas liecināja, ka

Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par "ABLV" likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

2018. gada 27. februārī Bunkus lidoja uz Vašingtonu, lai "Jefferson" viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē, Nacionālajā drošības padomē.

Tā kā viņa pārziņā bija Eirāzijas un Eiropas starptautiskās attiecības, bieži izteicies jautājumos par Krieviju. Arī šeit, Rīgā, Baltijas forumā pirms gada.

Pēc darba valdībā Deivids Merkels sniedza lobija pakalpojumus, un viņa klients bijis arī Nils Ušakovs. 2017. gada decembrī Vašingtonā Merkels rīkoja oficiālas vakariņas Ušakovam, kā tika teikts centrālai figūrai Latvijas politikā, bet savu kolēģi politisko konsultantu Merkels ieteica "Saskaņai", lai palīdzētu partijai uzvarēt 2018. gada Saeimas vēlēšanās.

"Nekā personīga" neoficiāli kļuva zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai "ABLV" bankas likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Merkels bija arī Rīgā no šā gada 20. līdz 24. martam, lai apspriestu jau padarīto. Abi tikās Vašingtonā un Rīgā un intensīvi sarakstījās.

"Nekā personīga" bija zināms, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu "ABLV" likvidāciju. 13. martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Ritenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā Klusajā centrā, bet 4. aprīlī viņi tikušies "Index café" netālu no ASV vēstniecības.

Ritenhauss gan tikšanos ar Bunkusu neapstiprināja, bet norādīja televīzijas raidījumam sazināties ar ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļu.

ASV vēstniecībā Rīgā sacīja, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās.

"Nekā personīga" bija arī zināms, ka kādās no sarunām klāt bijis arī vēstniecības vicekonsuls Džeimss Snodijs un otrais sekretārs Kevins Pouvers.

Vai līdz ar citām Bunkus slepkavības profesionālās darbības apakšversijām izmeklētāji izskata arī šos procesus, policija neatklāj. 13 dienas pēc Bunkus nošaušanas savā automašīnā darbadienas rītā, FKTK pieņēma lēmumu par "ABLV" pašlikvidāciju – bankas akcionāriem labvēlīgāko scenāriju.

Ernests Bernis pēc advokāta nāves sacīja, ka Bunkus nemaz nebūtu varējis kļūt par "ABLV" likvidatoru, jo bija bankas klients. Nekā personīga zināms, ka bankā Bunkum bija seifs, kas stāvēja tukšs.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins stāsta, ka par Bunkus vieošanos ASV bijis zināms. "Tas, ka šis cilvēks ir apmeklējis ASV nav noslēpums zināmās aprindās, un līdz ar to tas nav noslēpums priekš mums," teic Grišins.

Bunkus un Merkela sarakste ir policijas rīcībā, bet tā nebija lūgusi FIB palīdzību bijušās augstās ASV amatpersonas nopratināšanā.

Savukārt 2019. gada 10. jūlijā tika ziņots, ka administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei ir radušās aizdomas, ka slepkavība ir bijusi saistīta ar "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesu, pavēstīja nogalinātā advokāta brālis Kristaps Bunkus.

Paziņojumā presei viņš norādījis, ka pērn februārī Mārtiņa Bunkus rīcībā bijuši materiāli, kas saturējuši informāciju par iespējamo "ABLV Bank" dalību ievērojama apmēra noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā ilgstošā laika periodā.

Foto: Māja Mežaparkā, kur mitinājās nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Attiecīgi nogalinātā advokāta ģimene uzskatīja, ka minētie materiāli tostarp pamatoja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") ziņojumā paustās aizdomas par "ABLV Bank" iesaisti ne tikai noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā, bet arī ar to saistīto shēmu organizēšanā.

Līdz ar to ģimene uzskatīja, ka Mārtiņš Bunkus ar savā rīcībā esošajiem materiāliem vērsies pie ASV varas iestādēm. Kristaps Bunkus skaidroja, ka Mārtiņš Bunkus bijis spēcīgs oponents "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa sākšanai.

Mārtiņa Bunkus ieskatā tieši pašlikvidācija ļautu nosargāt slepenībā "ABLV Bank" un tās klientu iespējamo dalību ievērojama apmēra noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā. Tādejādi Mārtiņš Bunkus varējis kļūt par nozīmīgu apdraudējumu ar "FinCEN" ziņojumu skarto personu interesēm.

Kristaps Bunkus 2018. gadā sacīja, ka ģimene ar šiem faktiem ir vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs un citās institūcijās, kas atbild par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

Bunkus ģimene aicināja politikas līderus izvērtēt Gobzema atbilstību premjera amatam

2018. gada nogalē Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) nolēma izslēgt Gobzemu no zvērinātu advokātu rindām un, ņemot vērā Gobzema turpmākus nomelnojošus izteikumus par nogalināto advokātu, Bunkus ģimene preses paziņojumā aicināja valsts politiskās vides līderus izvērtēt Gobzema pārstāvēto vērtību un uzvedības atbilstību premjera amata standartiem.

"Gobzems daudzkārt ir atklāti nomelnojis nogalināto zvērinātu advokātu un pat pēc padomes lēmuma, turpināja agresīvus, faktos nebalstītus un godu aizskarošus izteikumus par Mārtiņu un Bunkus ģimeni kopumā.

Gobzema reakcija uz LZAP lēmumu, mūsuprāt, parāda politiķa divkosību, saskatot it kā neētisku rīcību citos, bet savu rīcību, nomelnojot nogalinātu cilvēku, uzskatot par normālu," norādīja Bunkus ģimenes locekļi.

Ģimene uzskatīja, ka šādi uzskati neatbilst premjera amata kandidāta pārstāvēto vērtību un reputācijas standartam.

"Premjera amata kandidātam ir jākalpo par politiskās kultūras labo piemēru, jāaizstāv tiesiskums valstī un ētikas vērtības. Gobzema kandidatūra ir pretrunā šiem nosacījumiem Latvijā un starptautiski sūta skaidru signālu, ka morāles un tiesiskuma vērtības Latvijā netiek ņemtas vērā nopietni," norādīja advokāta brālis Kristaps Bunkus.

Gobzems iepriekš vairākkārt nogalināto administratoru nosaucis par bandītu. Gobzems sociālo tīklu vietnē "Facebook" apgalvoja, ka

viņa nākšana pie varas nozīmēs Bunkus shēmu atklāšanu, kur liela daļa gadījumu sadarbības saites ved tieši un galvenokārt advokāta Romualda Vonsoviča virzienā.

Kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma "Par tiesu varu" un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.

Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma "Par tiesu varu" attiecīgās normas.

Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

Pārkāpts tika arī Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.

Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 2018. gada 13. novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts.

Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28. novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.

Bunkus ģimene vērsās tiesā pret Gobzemu un pieprasīja 110 000 eiro

Nogalinātā zvērinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza prasību pret bijušo zvērināto advokātu, Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu (KPV LV) par nepatiesu cieņu un godu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu, 2018. gadā pavēstīja Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

Viņš norādīja, ka "jau pēc Mārtiņa nāves Gobzems vairākkārt viņu atklāti un publiski nomelnoja, kas, mūsuprāt, bija zemiska rīcība, zinot, ka Mārtiņš savu godu un cieņu aizstāvēt vairs nevarēja. Mārtiņa dzīves laikā Gobzemam acīmredzot drosmes nepietika.

Ar šādu uzvedību Gobzems sabiedrībā kultivē nesodāmas agresijas kultūru un ar savu prasību ceram to iegrožot vismaz šajā gadījumā".

Kristaps Bunkus arī vērsa uzmanību uz to, ka pieteikumā tiesai ir iekļauta prasība par mantiskās kompensācijas piedziņu.

2019. gada 20. novembrī notika tiesas sēde, kurā nogalinātā Advokāta Mārtiņa Bunkus, ģimene pieprasīja no Saeimas deputāta Alda Gobzema 110 000 eiro lielu kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu.

"Pirms divām nedēļām tiek nošauta valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts," tā par nogalināto Mārtiņu Bunku 2018.gada 13.jūnijā LTV raidījumā "Tieša runa" teica tobrīd vēl "KPV LV" deputāta un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Šis ir viens no izteikumiem, par ko Bunkus ģimenes locekļi Gobzemu iesūdzējuši tiesā, prasot no deputāta 100 tūkstošus eiro.

2019. gada 20. novembrī notika pirmā tiesas sēde vēl vienā lietā, kurā par goda un cieņas aizskaršanu Gobzemu tiesā atsevišķi iesūdzējis Mārtiņa Bunkus brālis Kaspars Bunkus, prasot kompensācijā 10 000 eiro.

2020. gada 14. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus brāļa Kaspara Bunkus prasību par kompensācijas piedziņu no Saeimas deputāta Alda Gobzema, apliecināja deputāts.

Jautājums par Mārtiņa Bunkus kapavietu

2019. gadā Tieslietu ministrijas (TM) vārdāparakstīta atbalsta vēstule palīdzējusi nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei tikt pie četrvietīgas kapavietas 1. Meža kapos iepretim Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim, kur šoruden jau uzstādīts piemineklis Bunkum, 2019. gadā vēstīja žurnāls "Privātā dzīve".

Meža kapi ir daļēji slēgta kapsēta, un Rīgas domes noteikumi paredz - pie kapavietas tajos iespējams tikt gadījumā, ja tur jau iepriekš apbedīts radinieks, vai arī, ja ir sevišķi nopelni Latvijas vai Rīgas pilsētas labā.

Foto: Atvadīšanās no Mārtiņa Bunkus

Noslepkavotajam advokātam tur dzimtas kapu nav,

tomēr pie četrvietīgas kapavietas Bunkus ģimene esot tikusi tāpēc, ka advokāta māte vairākkārt lūgusi TM, lai tā uzraksta atbalsta vēstuli Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldei.

Minētās pārvaldes priekšnieks Gints Zēle PDz atzinis, ka no TM saņemts iesniegums ar lūgumu piešķirt Bunkum kapavietu 1. Meža kapos, "ņemot vērā viņa nopelnus valsts labā".

"Uz šī iesnieguma pamata kapavietu arī piešķīrām," izdevumam skaidrojis Zēle.

TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs PDz apstiprināja, ka 2018. gada oktobrī viņš parakstījis vēstuli Kapsētu pārvaldei. Iniciatīva nākusi no nogalinātā advokāta mātes Daces Bunkus.

Žurnāls rakstīja, ka minētajā vēstulē lūgts "izskatīt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1.Meža kapsētā Mārtiņa Bunkus mirstīgo atlieku apbedīšanai".

Tāpat vēstulē tika uzskaitīti zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora karjeras panākumi un minēta viņa loma tieslietu sistēmā, tomēr tajā nekas nav minēts par sevišķiem nopelniem valsts labā.

"Godīgi sakot, vēstule bija ļoti neitrāla. Tajā Bunku neslavinājām un neizcēlām, lai mums nevarētu "piesiet" lobēšanu vai vēl kaut ko.

Jā, no TM viņam nav piešķirti ne apbalvojumi, ne pateicības, taču advokātu padome viņu novērtēja pozitīvi - viņš nebija slikts advokāts," žurnālam komentēja Kronbergs, uzsverot, ka ministrija nav bijusi ieinteresēta šajā jautājumā.

Reaģējot uz publikāciju, TM ir izplatījusi paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka tā neesot lūgusi piešķirt kapavietu nogalinātajam maksātnespējas administratoram Bunkus, taču aicinājusi Rīgas domes Kapsētu pārvaldi izvērtēt šādu iespēju, un ministrija neuzņemoties atbildību par Kapsētu pārvaldes lēmumu.

Foto: Mārtiņa Bunkus atdusas vieta

Ministrija atkārtoti uzsvērusi, ka tā 2018. gada 3. septembrī saņēma Daces Bunkus iesniegumu, kurā bija izteikts lūgums ministrijai vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē ar iesniegumu par kapavietas piešķiršanu Rīgas 1. Meža kapsētā, lai apbedītu advokāta mirstīgās atliekas.

TM 2018. gada 11. septembrī pārsūtījusi Daces Bunkus iesniegumu Kapsētu pārvaldes priekšniekam, aicinot atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem kā kompetentajai iestādei izvērtēt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1. Meža kapsētā, un par pieņemto lēmumu informēt iesnieguma iesniedzēju.

2018. gada 27. septembrī TM saņemts atkārtots lūgums no Daces Bunkus vērsties Kapsētu pārvaldē ar ministrijas sagatavotu iesniegumu. Ņemot vērā mirušās personas piederību tieslietu sistēmai, TM 2018. gada 23. oktobrī nosūtījusi iesniegumu Kapsētu pārvaldei, aicinot izvērtēt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1. Meža kapsētā.

"TM nav lūgusi kapavietu piešķirt, bet gan izvērtēt šādu iespēju atbilstoši saistošajiem noteikumiem un iestādes kompetencei. Ministrija neuzņemas atbildību par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes lēmumu," savas vēstules skaidrojusi TM.

Nogalinātā zvērinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene kategoriski noraida jebkādus publiskajā telpā tieši vai netieši paustos pārmetumus par kapavietas piešķiršanu Bunkus apbedīšanai.

Lūgums par kapavietas piešķiršanu Bunkus tika veikts strikti ievērojot normatīvo aktu regulējumu, kāds tas ir pieņemts un šobrīd pastāv, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda Bunkus ģimene.

"Izsakām nožēlu par viltus "sensācijas" veidošanu par M. Bunkus apbedīšanas vietu un aicinām masu medijus kritiski attiekties pret M. Bunkus kapavietas izvēles interpretācijas sniedzēju patieso motivāciju," vēstīja ģimene.

Nogalinātā Bunkus ģimene lūdza vērtēt, vai Ķuzis nav maldinājis sabiedrību par lietas virzību

Mārtiņa Bunkus ģimene 2019. gada aprīlī vērsās pie iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV), lūdzot izvērtēt, vai Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis "nav apzināti maldinājis sabiedrību par lietas izmeklēšanas gaitu un, ja ir, tad vērtēt viņa atbilstību amatam", teikts administratora ģimenes izplatītajā paziņojumā medijiem.

Paziņojumā skaidrots, ka lūgums ministram pamatots ar to, ka Ķuzis pirms vairākiem mēnešiem medijos esot izteicies par lietas virzību, kas, ģimenes ieskatā, radījis iespaidu, ka lieta virzās uz drīzu kriminālvajāšanas sākšanu.

Tomēr kopš šiem izteikumiem, viņuprāt, nav sekojusi nekāda cita informācija, kas liecinātu par būtisku izmeklēšanas virzību.

Attiecīgi ģimene lūdza Ģirģenu izvērtēt, vai Ķuzis "nav apzināti maldinājis sabiedrību par Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas gaitu un, ja ir, tad vērtēt viņa atbilstību amatam".

Paziņojumā medijiem arī skaidrots, ka katru reizi, kad ģimene vērsusies pie VP, lūdzot informāciju par izmeklēšanas gaitu, tai ir atteikts, aizbildinoties ar "izmeklēšanas noslēpumu".

Arī 2019. gada decembrī ģimene apgalvoja, ka policija nav pavirzījusies izmeklēšanā uz priekšu un maldinājusi sabiedrību, ka ir jau lietas noslēguma stadijā.

Pirms gada 4. decembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis LNT izteicās, ka Bunkus lietas izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis.

Savukārt 2019.  gada maijā Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins teica, ka izmeklēšana ir noslēguma stadijā un policijai ir vīzija, kas ir noziednieki.

Taču nogalinātā advokāta brālis Kristaps Bunkus apgalvoja, ka pēc pusotra gada nav redzams nekāds progress lietas izskatīšanā.

"Mūsu rīcībā nav nekādas informācijas, ka būtu jebkāds progress sasniegts, proti, pēdējā oficiālajā vēstī no policijas aizdomās turamo nav," TV3 Ziņām 2019. gadā norādīja Bunkus.

2020. gadā policija apgalvoja, ka lieta virzās uz priekšu un vairs neprasīs gadus

2020. gada 24. maijā pēc advokāta un maksātnespējas Valsts policijas izmeklēšanā aizvien nav neviena aizdomās turamā, taču policijas vadība apgalvo, ka lieta virzās uz priekšu un vairs neprasīs gadus, ziņoja LTV raidījums "de facto".

Jau pirms gada Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins neredzēja iemeslus, kādēļ, lai lietu neatklātu. Grišins toreiz sacīja, ka izmeklēšana ir noslēguma stadijā, policijai ir vīzija, kā uzbrukums ticis plānots un izpildīts un kādas organizētās grupas tika iesaistītas.

"Mēs virzāmies [uz priekšu], mums viss ir skaidrs. Lai mēs pasludinātu, ka noziegums ir atklāts, jāiegūst neapšaubāmi un taustāmi pierādījumi. Tad varam pieņemt procesuālus lēmumus par konkrētiem cilvēkiem," pērn sacīja Grišins.

Pērn Apgabaltiesa par labu Bunkus ģimenei no Gobzema nolēma piedzīt 10 000 eiro lielu kompensāciju

Rīgas apgabaltiesa 2020. gada 22. decembrī daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par administratora goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 10 000 eiro lielu kompensāciju.

Rīgas apgabaltiesas atzina, ka Bunkus ģimenes locekļiem ir prasījuma tiesības, lai celtu prasību par nelaiķa goda un cieņas aizsardzību, lūdzot atsaukt atbildētāja izteiktās nelaiķi aizskarošās, nepatiesās ziņas.

Apelācijas instances tiesa atzina par nepatiesām, Bunkus godu un cieņu aizskarošām vairākas atbildētāja izplatītās ziņas. Vienā no ziņām rakstīts "Dzintars Rasnačs-Mārtiņš Bunkus. Mafija!". Citā ziņā norādīts, ka "nelaiķis Mārtiņš Bunkus nebija mafijas boss, bet izpildītājs".

Vēl, piemēram, vienā ziņā Gobzems paziņojis, ka "pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts".

Tāpat atbildētājs minējis: "Mārtiņš Bunkus, bandīts, kuru noslepkavoja..."

Atbildētāja paustais par Bunkus bija publicēts sociālajos tīklos un pausts Latvijas televīzijas pārraidē.

Apelācijas instances spriedumā atzīts, ka atbildētāja izteikumi ir ziņas, nevis viedoklis. Tas esot izsecināms gan no izteikumu gramatiskā un sintaktiskā formulējuma, no to izplatīšanas platformām, gan no tā, ka izteikumi pakļaujas patiesības pārbaudei, kā arī citiem kritērijiem.

Apelācijas instances tiesa nolēma piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem kopumā 10 000 eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju. Tāpat tiesa nolēma, ka Gobzemam būs jāsedz prasītājiem kopumā 4140 eiro lieli tiesāšanās izdevumi.

Tāpat tiesa uzlika par pienākumu atbildētājam atsaukt un dzēst ziņas, kas izplatītas atbildētāja profilā sociālajos tīklos.

Prasība noraidīta daļā par morālā kaitējuma kompensācijas 40 000 eiro apmērā piedziņu.

AT noraidījusi uzņēmēja Uļmana prasību pret Bunkus ģimeni

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šonedēļ atteica ierosināt kasācijas tiesvedību uzņēmēja Mihaila Uļmana prasībā par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu no noslepkavotā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenes.

Šī bija trešā tiesu instance, kas pieņem lēmumu neierosināt tiesvedību šajā lietā.

Pērna gada 21.oktobrī prasību ierosināt lietu noraidīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, bet šī gada 25.februārī - arī Rīgas apgabaltiesa.

Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka Bunkus ģimenei ir bijis pamats paust viedokli par to, ka Uļmans aktīvi ar dažādām metodēm mēģinājis piespiest jeb pamudināt Mārtiņu Bunkus atteikties no SIA "Rego trade" vārdā celtajām prasībām.

Iepriekš uzņēmējs Uļmans cēla prasību tiesā un vēlējās panākt 10 000 eiro piedziņu no Bunkus ģimenes locekļiem.