Virkne atvieglojumu pret Covid-19 potētajiem un vīrusu pārslimojušajiem. Viss, kas jāzina par valdības sēdē nolemto (20)

Valdība pagaidām atlika lēmumu pieņemšanu par šo normu piemērošanu bērniem, jo bērnus nevar vakcinēt. Sākotnēji tika piedāvāts, ka bērni varēs piedalīties šādos pasākumos, ja tiem būs negatīvi Covid-19 testi. Taču pret to iebilda vairāki ministri, tādēļ tika nolemts izņemt no grozījumiem normas, kas attiecas uz bērnu testēšanu un izlemt to nākamajās valdības sēdēs.

Valdības sēdē vairākkārt tika uzsvērts, ka runa ir par papildu atvieglojumu piemērošanu vakcinētiem un Covid-19 pārslimojušiem cilvēkiem. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem jāievēro iepriekš pieņemtās normas, un atvieglojumi tiks ieviesti, pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā varēs vērot klātienē

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no divdesmit divām līdz deviņdesmit dienām pēc vakcīnas "Vaxzevria" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties arī personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Personalizēta ieejas biļete būtu derīga tikai kopā ar minēto sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Skatītājiem visa spēles apmeklējuma lakā būtu jālieto mutes un deguna aizsegi, tai skaitā atrodoties spēles arēnas teritorijā ārtelpās.

Kopējais skatītāju skaits ar personalizētām ieejas biļetēm daudzfunkcionālajā hallē "Arēna Rīga" nedrīkstētu pārsniegt 2660 personas, bet Olimpiskajā sporta centrā - 1058 personas.

Valdība piešķir 9,8 miljonus eiro Covid-19 izslimojošo rehabilitācijai un koronavīrusa seku novēršanai

Valdība ceturtdien piešķīra 9,8 miljonus eiro, lai varētu nodrošināt smagi un vidēji smagi ar Covid-19 izslimojošo rehabilitāciju, kā arī segtu izdevumus ar Covid-19 uzliesmojuma un tā seku novēršanu šā gada sākumā.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ar Covid-19 izslimojošo iedzīvotāju rehabilitācijai paredzēti 1,9 miljoni eiro, kas ļaus nodrošināt pārslimojošiem iespēju ātrāk atgriezties ikdienas un darba gaitās.

Saskaņā ar Veselības ministrijas pausto, prakse liecina, ka pēc vidēji smagi un smagi pārslimotas Covid-19 infekcijas cilvēkiem ilgstoši saglabājas veselības problēmas - vājums, nespēks, sāpes, elpas trūkums, samazināta fiziskās slodzes izturība, miega traucējumi, krampju lēkmes u.c.

Šīs paliekošās sekas arī ilgstoši negatīvi ietekmē pārslimojušo darbspējas un dzīves kvalitāti.

Vienlaikus ar šo finansējumu tiks uzlabota rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība arī citiem iedzīvotājiem, kam tas ir nepieciešams un pandēmijas radīto seku rezultātā bijušas ierobežotas pakalpojuma saņemšanas iespējas.

Arī Pasaules Veselības organizācija rekomendē integrēt rehabilitāciju vispārējā Covid-19 pandēmijas apkarošanas plānā, ņemot vērā gan Covid-19 pārslimojošo, gan pārējo pacientu prioritārās vajadzības veselības un funkcionālo spēju, tai skaitā darbspēju, ātrākai atjaunošanai.

Kopumā 7,9 miljoni no šodien piešķirtajiem līdzekļiem paredzēti norēķiniem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanu un epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikā šā gada sākumā.

No tiem 4,5 miljoni tiks novirzīti ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, savukārt 3,4 miljoni eiro - izdevumu segšanai slimnīcām, laboratorisko pakalpojumu organizēšanai, pakalpojumu nepārtrauktības un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai Covid-19 pandēmijas laikā.

Informācija par rehabilitācijas pakalpojumu klāstu un pieejamību iespējams noskaidrot Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Izglītības iestādes izlaidumu varēs rīkot ārtelpās, taču ne vairāk kā 40 cilvēkiem

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka vienas klases, grupas vai kursa izglītojamiem, bet ne vairāk kā 40 personām, ieskaitot izglītības iestādē nodarbinātos, ārtelpās drīkst rīkot pasākumu pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākā izglītības pakāpē.

Pasākums nedrīkstēs ilgt vairāk par divām stundām. Norises dalībniekiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi, ja nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Izglītības iestādei būs jānodrošina, ka skolēnu pavadošās personas pasākuma norises vietā ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus, tai skaitā distancēšanās prasības.

No 14. jūnija varēs rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot vairākus nosacījumus

Bērnu skaits vienā grupā nevarēs būt vairāk par 20 dalībniekiem. Nometnēs, kas tiek organizētas brīvā dabā vai atsevišķās ēkās, ir pieļaujama vairāku grupu dalība, ja tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi un nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un personāls nometnes darbības laikā nesastopas.

Nometnē varēs piedalīties darbinieki, kuriem pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā vienu reizi nedēļā.

Arī bērniem 48 stundas pirms nometnes sākuma ir jāveic Covid-19 tests, un tam ir jābūt negatīvam, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā vienu reizi nedēļā.

Neveicot Covid-19 testu, nometnē varēs piedalīties darbinieki un bērni, kuri var apliecināt Covid-19 inficēšanās epizodi no 11 līdz 180 dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija. Nometnē varēs piedalīties arī tās personas, kuras dokumentāri var apliecināt, ka ir vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15 dienu pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no 22 dienas līdz 90 dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Nometne drīkstēs notikt tikai tās noteiktajā teritorijā. Nedrīkstēs rīkot aktivitātes ārpus šīm teritorijām, izņemot gadījumus, ja nometnes dalībnieki attiecīgajā vietā ir vienīgie apmeklētāji.

Nometnes dalībniekiem un personālam jālieto mutes un deguna aizsegi, izņemot bērnus līdz septiņu gadu vecumam un diennakts nometnēs vienā grupā esošiem cilvēkiem.

Nometnē jābūt noteiktai atbildīgajai personai un procedūrai rīcībai, ja nometnes dalībnieku vai personāla vidū tiek konstatēs Covid-19 saslimšanas gadījums.

Nometnes organizatoriem ir pienākums ievērot vadlīnijās piesardzības pasākumiem bērnu nometņu organizētājiem noteiktās prasības.

Par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu valdība lems 1. jūnijā

Par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu šogad valdība lems 1. jūnijā, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdība aprīļa beigās atlika lēmuma pieņemšanu par svētku organizēšanu līdz 27. maijam.

Kariņš norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija iesniegusi dokumentus, tādēļ šodien par svētku rīkošanu valdībā lemt nebija iespējams.

Jau vēstījām, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu radošās komandas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījušas, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšanas gadījumā tās plāno nolikt savas pilnvaras un neturpināt darbu.

Vēstules autori norādīja, ka 2020.gada pavasarī, kad epidemioloģiskā situācija valstī bija nesalīdzināmi labāka, bet iztrūka pieredzes un zināšanu par Covid-19 pandēmijas attīstību, tika pieņemts lēmums pārcelt svētku norisi uz 2021.gadu.

"Šis lēmums ir nostiprināts arī Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumos, kuros teikts, ka svētkiem jānorit līdz 2021.gada izskaņai. Atskatoties gadu senā vēsturē, nu jau varam teikt, ka lēmums pārcelt bija pārsteidzīgs, bet tā brīža situācijā - atbilstošs. Šodien esam citos apstākļos, ar citu pieredzi un zināšanām. Tāpēc pārcelšanu par vēl vienu gadu neuzskatām par lietderīgu," norādīja norišu radošās komandas.

Vēstules autori atzīmēja, ka patlaban neviens nevar prognozēt epidemioloģiskās situācijas attīstību nākamgad, neraugoties uz vakcinācijas iespējām valstī un pasaulē, jo aizvien vairāk ir informācijas par jauniem un bīstamiem jaunā koronavīrusa paveidiem Eiropā.

"Līdz ar to ticība svētku pārcelšanai ir maza, mēs pat teiktu - niecīga. Pārcelšana nav iespējama arī profesionālu iemeslu dēļ - šo svētku repertuārs jau tiek gatavots četrus mācību gadus. Strādāt ar to pašu repertuāru piekto gadu pēc kārtas nevēlēsies ne pedagogi, ne paši skolēni, ne arī mēs. Pēc analoģijas tas būtu - risināt vienu un to pašu matemātikas uzdevumu četrus vai astoņus gadus. Mēs, svētku norišu mākslinieciskās komandas, neredzam iespēju šo procesu pagarināt par vēl vienu vai citās versijās - vēl par četriem gadiem," uzsvērts vēstulē.

Tāpat radošās komandas norāda, ka Dziesmu un deju svētkos jārēķinās, piemēram, ar dalībnieku vecuma posmu, ar to saistīto psiholoģisko un fizioloģisko izmaiņu specifiku, mainīgajām vecuma grupām un balss reģistriem, motivāciju darboties. Vēstules autori akcentēja, ka nākamajā mācību gadā jāsāk gatavoties jaunam, XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ciklam 2025. gadā.

Video: Preses konference pēc valdības sēdes