Augu aizsardzības līdzekļi un lauku miglošana. Vai saskarsme ar rapšiem vai labību var negatīvi ietekmēt veselību? (11)

Jūtu līdzi... Bet pašiem arī nevajadzētu līst labības laukā (bildē manas kājas pēc fotosesijas labības laukā) pic.twitter.com/vNYrOcEa4g

— :) (@laabiniex) May 25, 2021

Ko par situāciju saka speciālisti un atbildīgās iestādes?

Mājas dzīvnieku veterinārārsts Jānis Beinerts sarunā ar portālu "Apollo.lv" skaidroja, ka mājdzīvnieki ir augumā mazāki un tie ir vistiešākajā saskarē ar labību un arī ar to, kas uz tās miglots, tāpēc saindēšanās risks pastāv.

Atsaucoties uz Edija Majora ierakstu, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atbildēja, lai suņa saimnieks sazinās ar Pārtikas un veterināro dienestu suņa analīžu veikšanai un noskaidrotu saindēšanās patiesos iemeslus, pretējā gadījumā VAAD uzskata, ka "ieraksts ir viltus ziņa, kas marķēta uz sabiedrības šķelšanu".

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Ilzi Meisteri, kura par radušos situāciju sacīja: "Pārtikas un veterinārais dienests sazinājās ar tvīta autoru.

Pārrunājām notikušo, taču nekādu informāciju, kas ļautu noskaidrot ko vairāk par Tako saindēšanās apstākļiem, suņa īpašnieks nevēlējās sniegt."

Vaicājot, vai mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāja nevēlēšanās paust vairāk informācijas, varētu liecināt par VAAD aizdomām, Meistere sacīja: "Nē, mēs nevaram izdarīt šādus secinājumus. Mēs vēlējāmies noskaidrot kaut ko vairāk, bet suņa īpašnieks nebija gatavs ar šo informāciju dalīties."

Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre portālam "Apollo.lv" sacīja: "Šajā gadījumā VAAD bija svarīgi uzzināt, kur suns ir bijis, lai varētu pārliecināties, vai šajā laukā viss ir darīts atbilstoši normatīvajiem aktiem atbilstoši valstī noteiktajām prasībām un noteikumiem. Bet šādu informāciju mēs nesaņēmām."

VAAD pārstāve uzsvēra, ka suņa saimnieks nezina, kur suns ir divas dienas staigājis.

"Mēs savos spriedumos balstāmies uz faktiem. Mēs kā uzraugošā iestāde, ejot pie lauksaimniekiem un veicot pārbaudes, bez konkrētiem faktiem nevaram pieņemt nekādus lēmumus," skaidroja Ūdre.

Vaicājot, vai VAAD ierakstu mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzskata par maldinošu, sabiedrisko attiecību speciāliste norādīja, ka tā, iespējams, var būt dezinformācija.

VAAD šo nostāju pamatoja ar to, ka iestādei šāda informācija ir jāpārbauda. "Protams, nav noslēpums, ja laucinieks dara visu pareizi, ja iepērk augu aizsardzības līdzekļus legālās tirdzniecības vietās un augu aizsardzības līdzekļi ir pārbaudīti, un tiek lietoti saskaņā ar marķējumu, tad šādai situācijai nevajadzētu būt.

Ietekme uz dzīvniekiem un cilvēkiem - tas nav pieļaujami."

Dienests norāda, ka, ja lauksaimnieki izmanto nepareizās vielas un līdzekļus, nepārliecinoties par produktu drošību, tad tas var būt bīstami.

Ūdre uzsvēra, ka šādā situācijā ir jāpārbauda visi iespējamie fakti, un, ja VAAD rīcībā nav nekāda informācija, tad nevar apgalvot labības lauku ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem.

Biedrība: Zemnieki arī ir ieinteresēti izmeklēšanas gaitā

Vairāki zemnieki ar atklātām vēstulēm sociālajos tīklos ir dalījušies ar savu viedokli par lauksaimniecību, uzsverot, ka rapšu laukos mīt zaķi, stirnas, brieži un mežacūkas, kā arī neskaitāmi citi dzīvnieki.

Atsaucoties uz vairāku zemnieku pausto nostāju, biedrība "Zemnieku saeima" vēsta, ka Edija Majora suņa lietā zemnieki arī ir ieinteresēti izmeklēšanas gaitā.

"Diemžēl Edijs Majors atteicās nosaukt lauku vai laukus, kuros suns skrējis, tādējādi liedzot jebkādas iespējas veikt lauka analīzes, kas turklāt bija jādara nekavējoties.

Gadījumā, ja laukā tikuši lietoti neatļauti līdzekļi, tad vainīgais bargi jāsoda," vēstīja biedrība.

Rapsis - viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām

Kā liecina Eiropas revīzijas palāta, augu aizsardzības līdzekļi (AAL) ir pesticīdi, ko lauksaimnieki izmanto, lai pasargātu kultūraugus no kaitīgajiem organismiem, kaitēkļiem un slimībām. Augu aizsardzības līdzekļos izmantoto aktīvo vielu pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā pārsniedz 350 000 tonnu gadā. AAL var ietekmēt ūdens un augsnes kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, un atliekvielu veidā tie var nonākt pārtikā.

2020. gadā Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica izpētīja, ka rapsis ir viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nedaudz vairāk par ziemas rapšiem tiek migloti ziemas kvieši. Tie Latvijā tiek audzēti aptuveni trīsreiz lielākā platībā nekā ziemas rapsis. Rapša audzēšanā vairāk kā citām kultūrām tiek izmantoti insekticīdi.

Lai arī augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti lauksaimniecībā, VAAD uzsver, ka augu aizsardzības līdzekļi ir vieni no visvairāk izpētītajiem ķīmiskajiem produktiem, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta riska grupu drošībai. 

Vai fotografēšanās rapšu un labības laukos var būt kaitīga cilvēka veselībai?

Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis portālam "Apollo.lv" sacīja: "Ja cilvēks ir iekāpis labības vai rapšu laukā periodā, kas ir neilgi pirms ražas novākšanas, it sevišķi, ja kultūraugi tiek izmantoti pārtikā, riski saindēties pieaug.

"Bet tas ir atkarīgs no katras konkrētās pesticīdu vielas. Un tām vielām, kam ir šādi riski, parasti tiek norādīts, cik dienas pirms ražas vākšanas produktus drīkst lietot. Taču informācija un nosacījumi atšķiras pa dalībvalstīm. Bāze un likumi, atsaucoties uz kuriem lēmumi Eiropas Savienībā tiek pieņemti, ir vienādi, bet tad ir attiecīgo dalībvalstu interpretācija," norādīja Briedis.

Eksperts sacīja, ka katru gadu Eiropas Savienībā tiek aizliegtas vairākas aktīvās vielas labības miglošanai, jo veiktos pētījumos noskaidrots, ka vielām ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

Briedis sacīja, ka no vienas puses miglošanu var uzskatīt par drošu, jo tas atbilst likumiem, taču no otras puses katru gadu pētījumos tiek secināts, ka atsevišķi produkti var nodarīt kaitējumu cilvēkiem un videi.

Arī 2019. un 2020. gadā Latvijas Dabas fonds vērsa sabiedrības uzmanību par rapšu ietekmi uz cilvēkiem. Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa 2020. gadā Latvijas sabiedriskajiem medijiem norādīja, ka divas minūtes pavadot rapšu laukā, nekas ārkārtējs cilvēka veselībai tiešām nenotiks.

"Šis jautājums ir plašāks – par bišu veselību un industriālās lauksaimniecības ietekmi uz vidi kopumā," norādīja Liene Brizga-Kalniņa, uzsverot, ka, fotografējoties rapsī, cilvēki netieši atbalsta industriju, kas nodara kaitējumu dabai.

"Ir saprotama vēlme fotografēties rapšu laukā, tas ir vizuāli iespaidīgi. Taču cilvēki pie bildes mēdz likt komentāru: "Cik skaista ir Latvijas daba". Rapša lauks nav Latvijas daba. Tā ir 21. gadsimta Latvijas lauksaimniecības ainava," skaidrojusi eksperte.

2019. gadā Latvijas Dabas fonds LTV Ziņu dienesta raidījumam "4. studija" vēstīja, ka rapsis tiek miglots ar pesticīdiem, kas var kairināt ādu un izraisīt alerģijas.

"Rapsis ir intensīvās lauksaimniecības monokultūra. Tā dod labus ienākumus lauksaimniekiem, bet tās audzēšana ilgtermiņā kaitē dabai, īpaši bitēm un citiem kukaiņiem. Rapsi var izaudzēt arī bioloģiski, bet tādu lauku Latvijā ir ļoti maz," brīdināja Latvijas Dabas fonds.

Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis raidījumam skaidroja, ka "pesticīdiem ir divu veidu ietekmes. Tā sauktās akūtās un hroniskās. Akūtās būtu tās, kad mēs iedarbību redzam tūlīt un uzreiz, un sliktākajā gadījumā tā būtu nāve. Ka esam beigti un ka tas pesticīds patiešām ir kaitīgs. Savukārt stāsts par hronisko iedarbību ir šī ietekme ilgtermiņā".

"Mums ir ļoti maz zināšanu par to, kā iedarbojas šādu dažādu pesticīdu kokteiļi," norādīja Briedis.

Zinātnieks informēja, ka rapšu ziedēšanas laikā tiekot izmantoti spēcīgi pesticīdu un fundicītu maisījumi – efektīvai cīņai gan ar kaitēkļiem, gan dažādām sēnīšu slimībām.