Man tad bija 49 gadi, un es sapratu, ka nevēlos būt tā, kas paliek visu mūžu vienā darba vietā. Arī Juris nemēģināja mani pierunāt, viņš saprata, cik man būs grūti aizbraukt no Londonas.
Es arī sapratu, ka nevēlos pēc tam nožēlot savus lēmumus tāpēc, ka man pietrūka drosmes. Es sapratu, ka jāriskē, lai dabūtu maksimumu no dzīves," savos secinājumos dalās Trūdija.
Pirmajā janvārī Trūdija brauca uz Latviju pretī savai jaunajai dzīvei. "Es esmu optimiste un domāju: viss taču būs labi, un, ja nebūs labi, es vienkārši braukšu atpakaļ. Tikai atbraucot es sapratu, cik citāda būs mana dzīve. Iepriekšējā dienā es braucu Londonā metro, tikos ar draugiem un šorīt pamodos Jura dzīvoklī Žagarkalnā. Bija barga ziema, un tā vietā, lai uzvilktu augstpapēžu kurpes, man bija jāvelk slaloma zābaki un jākāpj uz slēpēm. Tas bija pirmo reizi mūžā, kad es uzkāpu uz slēpēm. Sapratu, ka tas būs ļoti svarīgi manā jaunajā dzīvē un man ir jātiek galā," atminas Žagare.
"Vēlāk tajā pašā dienā es gāju uz tuvāko veikalu kājām - pusotra stunda turp un pusotra stunda atpakaļ. Tā darījuc tāpēc, ka man bija bail braukt pa ceļa labo pusi un pa sniegu. Kad nonācu veikalā, es nesapratu nevienu vārdu. Es protu runāt angliski, franciski, spāniski, vāciski, un šī bija pirmā reize mūžā, kad sajutos diskomfortā valodas dēļ," secina foruma lektore. "Tālāk - vasara. Man bija jāmācās, kā sēdēt uz Jura Harley Davidson moča. Jā, arī lietū! Un dārzs!