Īsā laikā Ozolu ciemā iedzīvotājs savācis 60 parakstus pret vietas apbūvi. Cilvēki neapmierināti ar deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu

Liezēres pagasta Ozolos jau gadiem ilgi darbojas bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrs "Ozoli", ko plānots slēgt. Tā vietā nelielajā ciemā un Madonā deinstitucionalizācijas ietvaros iecerēts izveidot infrastruktūru, kas būtu pietuvināta dzīvei ģimenē ar iespēju būt patstāvīgākam. Ozolu pašā centrā pašvaldība jau uzslējusi žogu, ar ko ierobežo teritoriju, kur tūdaļ sāksies kotedžas tipa nama būvniecība.

Namu paredzēts ierādīt sešiem bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem, kuriem plāno nodrošināt ģimeniskai videi atbilstošus pakalpojumus.

Iedzīvotājs Jānis uzsver, ka nav pret palīdzību bērniem un deinstitucionalizācijas īstenošanu Madonas novadā un pašvaldībā, bet gan iebilst pret vietas izvēli nama būvniecībai. Īsā laikā viņš savācis 60 parakstu pret šīs vietas apbūvi. Jānis uzsver, ka teritorija ciema centrā izmantota sabiedrisku pasākumu rīkošanai. Pēdējos gados te rīkoti dažādi pasākumi, kuros iesaistījušies arī bērni no centra "Ozoli". Viņš un citi, kuri parakstījušies pret konkrētās teritorijas apbūvi, uzskata, ka namam varētu atvēlēlēt citas vietas. 

Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora pamato vietas izvēli šādi:

"Projekta realizēšanai jāiegulda arī pašvaldības līdzekļi, tāpēc mums jārod pēc iespējas racionālāki risinājumi, arī izraugoties, kur sniegt pakalpojumus. Ozolu ielā 1 teritoriālais plānojums atbilst ģimenes māju būvniecībai. Tur ir arī visas komunikācijas – elektrība, kanalizācija, ūdensvads, siltums. Tāpēc tur var uzbūvēt šo kotedžu. Protams, svarīgākais ir bērni, kuriem dzīvē nav paveicies. Viņiem būs iespēja dzīvot savā novadā, attīstīties tepat," skaidro Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.

Ģimenes namā izmitinās bērnus līdz 15 gadiem. Tāpat patstāvīgākai dzīvei Ozolos tiks pielāgotas divas citas ēkas citās adresēs. Vienu namu ierādīs pusaudžiem, otrā iekārtos grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ozolu iedzīvotāji neiebilst pret vietu izvēli šo divu namu iekārtošanai, uzsver parakstus vākušais Jānis.

Viņš uzskata, ka par Ozolu ielas 1 apbūvi pašvaldībai vajadzēja noskaidrot iedzīvotāju viedokli sabiedriskajā apspriešanā. Pašvaldības pārstāvis Gora gan norāda, ka Būvvalde to rīkot nepieprasīja.

Pēc iedzīvotāju aptaujāšanas un parakstu savākšanas Jānis secina, ka daudzi iedzīvotāji nemaz nezina, kādam mērķim nams Ozolu ielā 1 paredzēts. Ir neizpratnē, jo uzskata, ka pašvaldība nav līdz galam informējusi sabiedrību.

"Kad staigāju pie cilvēkiem, vācot parakstus, dažas atbildes bija tādas: “Mums tos trakos nevajag!” Es viņiem skaidroju, ka tur nedzīvos nekādi trakie, ka tur dzīvos cilvēki, kuriem nav paveicies ar ģimeni.

Teicu, ka parakstīties iespējams pret vietas izvēli, nevis cilvēkiem un ideju. Tāpēc nezinu, vai pietiek ar argumentu, ka te var uzbūvēt lētāk un ātrāk. Tur taču dzīvos cilvēki. Ja ieliek tur cilvēkus, kurus uzskata par trakiem, sāksies konflikti. Nav izdarīts mājas darbs iedzīvotāju izglītošanā par cilvēkiem, kuri te dzīvos," stāsta Jānis.

Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja p.i. Ilze Fārneste saka, ka pārmetumi par sabiedrības neinformēšanu un neizglītošanu ir nevietā.

"2019. gada maijā skolā tika rīkota iedzīvotāju sanākšana. Tāpat par to esmu izteikusies Madonas laikrakstā "Stars", esmu informējusi novada avīzē, Madonas mājaslapā, tāpat bijuši sižeti televīzijā. Tā nav, ka par to nav runāts," norāda Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja p.i. Ilze Fārneste.

Sociālā dienesta pārstāve Fārneste, pati būdama Ozolu iedzīvotāja, uzskata, ka nama izbūve netraucēs sabiedrisko aktivitāšu organizēšanai, jo vietas tām esot gana.

"Manuprāt, šie bērni ir visneaizsargātākā grupa, kurai jāpalīdz. Ja valsts politika ir, ka jābūt ģimeniskai videi, mēs tad uz to tiecamies. Iepriekš par šo namu bērniem bez aprūpes iebildumu nebija. Neskaidrība vairāk bija par citu ieceri – grupu dzīvokļiem.

Par to cilvēkiem bija bažas, ka tur dzīvos trakie. Nebūt tā nav. Jau šobrīd šādos dzīvokļos Liezērē dzīvo šādi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Ja runājam par bērniem, kuriem būs šis namiņš, jāatzīmē, ka šie paši bērni jau ir Ozolos, tikai citā ēkā, kas ir institūcija. Šie bērni ir mūsu vidē. Būs pieskatīti, darbiniekiem ir pieredze darbā ar bērniem. Iestrādes ir, mainīsies forma, ārpus institūcijas. Bērni būs kā daudzbērnu ģimenē, kur iemācīs, kā kopā doties ravēt dārzu, pļaut zāli, gatavot ēst. Viņiem tur būs iespēja dzīvot patstāvīgāk. Nebūs apkopējas, kura izmazgā telpas, drēbes. To darīs, mācīs darīt arī bērniem audzinātāja. Tāpat strādās sociālais darbinieks, psihologs," stāsta Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja p.i. Ilze Fārneste.

Labklājības ministrijas interneta vietnē pausts, ka Labklājības ministrija kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno projektu, kura ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Tādējādi projekta ietvaros Latvijā notiks deinstitucionalizācija – lielie institucionālās aprūpes centri tiks aizstāti ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.