Profesors: Latvijas un Baltkrievijas attiecības ir faktiski pārtrauktas

Viņš atzīmēja, ka šis nav bezprecedenta gadījums, tomēr, lai pieņemtu lēmumu par faktiski abpusēju vēstniecību aizvēršanu, jābūt ļoti nopietnam iemeslam. Sprūda ieskatā, tas arī simboliski atspoguļo Latvijas un Baltkrievijas šī brīža attiecību raksturu.

Profesors uzsvēra, ka, runājot par konkrēto gadījumu, nav iespējams abstrahēties no attieksmes pret to, ko dara Baltkrievijas autoritatīvais līderis Aleksandrs Lukašenko, un pret vardarbību gandrīz gada garumā. Pēc Sprūda paustā, Lukašenko neadekvātā un cilvēku dzīvības apdraudošā rīcība, kas izpaudās svētdien veiktajā aviācijas pirātisma aktā ar zināmām valsts terorisma iezīmēm,nenoliedzami prasīja arī stingru reakciju.

"Vienlaikus saistībā ar Rīgā veikto Baltkrievijas karogu nomaiņu varēja gaidīt, ka Baltkrievijas, Lukašenko rīcība varētu būt arī tāda, ka tiek izraidīti diplomāti. Lukašenko šis žests noteikti nav gājis pie sirds, bet arī karoga nomaiņa ir rīcība, ko kaimiņvalsts nevarēja atstāt bez reakcijas, lai arī, kā mēs vērtētu Baltkrievijas "de facto" vadītāju," skaidroja LĀI direktors.

Lūgts komentēt niansi, ka Latvijas vēstnieks un konsulārie darbinieki Baltkrievijā nav pasludināti par nevēlamām personām, Sprūds norādīja, ka tas ir otršķirīgi. Ja konkrētie diplomāti tiek pasludināti par "persona non grata" kādā valstī, tas acīmredzami ir nepatīkami un simptomātiski, bet, profesors uzsvēra, valstis tomēr var saglabāt salīdzinoši konstruktīvas un pragmatiskas attiecības.

"Vēstniecības "de facto" slēgšana un attiecību pārtraukšana diemžēl atspoguļo situāciju, kurā mēs esam. Pirms gada Lukašenko tika gaidīts Rīgā, kur viņam bija paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu, bet koronavīrusa pandēmija šo vizīti lika atcelt. Gadu vēlāk diplomātiskās attiecības starp valstīm ir faktiski pārtrauktas un atbilde ir vienā cilvēkā - Lukašenko," sacīja RSU profesors.

Pēc Sprūda paustā, ir grūti iedomāties, ka attiecības starp Eiropas Savienību (ES), Baltijas valstīm un Baltkrieviju, kamēr Lukašenko ir pie varas, varētu uzlaboties. LĀI direktors uzsvēra, ka tas šobrīd būtu jau neiespējami, paužot nostāju, ka šis vilciens tādējādi ir aizgājis.

"Ar vardarbīgu un varaskāru cilvēku, kurš, kā šķiet, ir zaudējis realitātes un vienkārša pragmatisma izjūtu, grūti atrast kopīgu valodu. Cits jautājums ir par to, ko mēs darīsim tālāk. Ja runā par karogu nomaiņu, mana attieksme ir divējāda. No vienas puses politiski un simboliski - spēcīgi, no otras puses, ja ņem vērā starptautisko attiecību saturu, tad šī rīcība zināmā mērā ir ar savu pretrunīgumu un izaicinājumiem," skaidroja Sprūds.

Viņš norādīja, ka rezultātā Latvija faktiski ir zaudējusi vēstniecību Minskā un iespēju parūpēties par saviem pilsoņiem Baltkrievijā. Patlaban ir pamatīgi samazinātas jebkādas iespējas ietekmēt procesus Baltkrievijā. Nav skaidrs, kā Latvija risinās kaimiņvalsts simbolikas jautājumu pēc hokeja čempionāta beigām. Turklāt biznesa attiecības ar kaimiņvalsti joprojām pastāv un mijiedarbība ar Baltkrieviju saglabāsies.

"Manuprāt, šajā sakarā Latvijai būs jautājumi, jo gan abas valstis, gan uzņēmumi joprojām atrodas savstarpējās attiecībās. Tāpēc šo žestu ar karoga nomaiņu vērtēju ar divējādu attieksmi, jo ilgtermiņā mums pašiem būs zināma dilemma, kā konsekventi rīkoties tālāk," pauda LĀI direktors.

Profesors pauda atbalstu kopīgai un stingrai ES nostājai, jo, notiekot pārkāpumiem gaisa telpā, ir "jāsit maksimāli pa visu, kas saistās ar sadarbību gaisa telpā visupirms". Viņš norādīja, ka Eiropas Padomes lēmums par jebkādu gaisa telpas attiecību pārtraukšanu ar Baltkrieviju ir pareizs un adekvāts. Tāpat, Sprūda ieskatā, var runāt arī par kopīgām ES strukturālām sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kā tas ir darīts jau iepriekš.

Atbildot uz jautājumu, vai Lukašenko režīms nav kļuvis spēcīgāks, Sprūds norādīja, ka režīms ir pietiekami trausls, lai gan nevar noliegt, ka tas balstās uz pietiekami spēcīgiem instrumentiem, proti, politiskā elite patlaban ir vismaz virspusēji pietiekami konsolidēta un spēka struktūras ir lojālas Lukašenko.

"Tā kā šie instrumenti ir pieejami, tiek īstenots šis represīvais režīms. Tas savukārt liecina par režīma vājumu, jo tur, kur jāizmanto represīvi instrumenti, nav runas par spēku un leģitimitāti jeb sabiedrības atbalstu. Turklāt Baltkrievija gan represīvajā, gan ekonomiskajā aspektā kļūst pilnībā atkarīga no galvenā patrona - Krievijas," uzsvēra Sprūds.

Viņš skaidroja, ka bez finansiāla atbalsta drošības jautājumos režīmam būtu lielākas iespējas sabrukt, bet Baltkrievija arvien vairāk kļūst par Krievijas protektorātu, līdz ar to nonākot šīs kaimiņvalsts ietekmes zonā, un var runāt pat par atsevišķu jomu pilnīgu aneksiju no Krievijas puses.

"Manuprāt, to vispirms var attiecināt uz drošības un militāro jomu. Mūs kā reģionu tas dara bažīgus, jo Baltkrievijas vismaz teritoriālā suverenitāte un fakts, ka Baltkrievijā nav bijušas apjomīgas Krievijas militārās bāzes, bija viens no salīdzinoši stabilizējošiem elementiem reģionā. Es domāju, ka patlaban arī šis vilciens ir aizgājis. Lai šo vājo režīmu uzturētu, Krievijas ietekme valstī noteikti palielināsies," prognozēja LĀI direktors.