Rīgas pilī atrasta teju 600 gadus sena krāsns

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja, ka patlaban notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, bet pēc tiem sāksies krāsns padziļināta izpēte. Tāpat Griškevičs atzīmēja, ka Rīgas pilī “R” korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils “D” korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

"Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem," pauda Griškevičs.

Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa Rīgas pils konventa jeb kastelas ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Rīgas pils kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries", ar kuru noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbi sākās 2020. gada rudenī. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.

Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru pirmajā un otrajā kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.