Jansons atklāj, ka pēdējā laikā ir pieaudzis gadījumu skaits, kad cilvēki vēršas Tiesībsarga birojā saistībā ar naida runu pret LGBT (15)

Savukārt pēc tam Ministru kabinetam būšot jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, nodrošinot, ka tajos noteiktie valsts atbalsta mehānismi ģimenei iekļauj viendzimuma partnerus, sacīja tiesībsargs.

Vienlaikus tiesībsargs nevarot noliegt, ka šajā jautājumā ir vērojama sabiedrības šķelšanās, ko raksturo konservatīvās un liberālās sabiedrības daļas atšķirīgais redzējums par Satversmē ietvertajiem laulības un ģimenes jēdzieniem un likumdevēja pienākumiem šajā sakarā. Neskatoties uz to, tiesībsargs ir gandarīts, ka darbs ir sācies, un cer, ka tuvākajā laikā visas ģimenes Latvijā varēs pilnā apmērā baudīt Satversmē garantēto tiesisko un ekonomisko aizsardzību.

Tajā pašā laikā Jansons atzina, ka pēdējā laikā ir pieaudzis gadījumu skaits, kad cilvēki vēršas Tiesībsarga birojā saistībā ar naida runu pret lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) grupu. Agrāk par vardarbīgām situācijām un naida noziegumiem (tostarp pret LGBT) cilvēki ziņoja reti. Tiesībsargs pieļauj iespēju, ka agrāk cilvēki nevēlējās tādējādi vēlreiz izdzīvot ciešanas, kā arī daudzos gadījumos nebija ticības, ka noziegums tiks izmeklēts.

Tiesībsargs uzsvēra, ka tiesībsargājošām iestādēm ir jāpievērš lielāka uzmanība naida runas un naida noziegumu identificēšanas, kvalifikācijas un izmeklēšanas jautājumiem. Lai arī naida motīva pierādīšana praksē ir ļoti sarežģīta, nav pieļaujams, ka šādi noziegumi paliek neizmeklēti prakses un pieredzes trūkuma dēļ. Tāpēc izmeklētājiem būtu jānodrošina apmācības, kurās iekļauta citu valstu pieredze, starptautiskie dokumenti un tajos ietvertās rekomendācijas, uzskata Jansons.

Vienlaikus tiesībsarga uzmanības lokā ir nonācis LGBT kopienai piederošo cilvēku tiesību aspekts kā iespēja viendzimuma partneru veidotām ģimenēm baudīt Satversmes 110.pantā nostiprinātās tiesības uz ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību. Kā norādīja Jansons, šādu tiesību īstenošanu kavē juridiska ietvara dažādu ģimenes formu atzīšanai neesamība Latvijā, uz ko tiesībsargs ir atkārtoti vērsis likumdevēja uzmanību, norādot, ka Satversmes 110.pantā nostiprinātais valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni attiecas uz ikvienu ģimeni, tostarp tādu, kas nav balstīta laulībā.

"Šobrīd valsts nodrošina sociālo un ekonomisko aizsardzību laulībā balstītai ģimenei. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas nacionālo tiesisko regulējumu viendzimuma pāriem nav iespējas noslēgt laulību, lai nodrošinātu sociālu un ekonomisku aizsardzību viendzimuma partneru veidotām ģimenēm, ir nepieciešams normatīvā līmenī atzīt dažādu ģimenes formu pastāvēšanu, lai tādējādi padarītu valstij "redzamas" arī tādas ģimenes, kas nav balstītas laulībā, bet faktiski pastāv," pauda Jansons.

Vienlaikus viņš atzinīgi vērtēja Satversmes tiesas 2020.gada novembrī un šī gada aprīlī pieņemtos spriedumus, kas nosaka likumdevējam pienākumu izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodrošina viendzimuma partneru sociālo un ekonomisko aizsardzību. Pēc Jansona sacītā, Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 110.pants sargā ikvienas ģimenes tiesības uz sociālo un ekonomisko aizsardzību un nosaka valsts pienākumu to nodrošināt.

Viņš atgādināja, ka Satversmes tiesa spriedumos ir noteikusi laika robežu, līdz kurai ir jāsakārto šis jautājums - 2022.gada 1.jūnijs. Kā sacīja Jansons, ir izveidotas vairākas darba grupas, kas strādā pie tiesiskā regulējuma izstrādes. Darba grupu sastāvā ir gan valsts pārvaldes, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan neatkarīgie eksperti, kas nodrošina vispusīgu un objektīvu jautājumu izskatīšanu un dialogu. Arī tiesībsarga pārstāvji piedalās darba grupās ar padomdevēja tiesībām.

LETA jau ziņoja, ka LGBT tiesību aizsardzība Latvijā saglabājas nemainīgi zemā līmenī, secināts ikgadējā "Rainbow Europe" novērtējumā.

LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" aģentūru LETA informēja, ka no 49 Eiropas valstīm Latvija LGBT tiesību aizsardzības jomā jau piekto gadu pēc kārtas ieņem 41.vietu. Starp Eiropas Savienības valstīm sliktāk tika novērtēta tikai Polija.

"Rainbow Europe" ikgadējo pārskatu veido Eiropas lielākā LGBT tiesību aizsardzības organizācija "Ilga-Europe", novērtējot valsts likumiskos un politiskos apstākļus sešās kategorijās, kas tieši ietekmē minoritāšu dzīves kvalitāti: vienlīdzība un antidiskriminācija, ģimeņu aizsardzība, naida noziegumi un naida runa, likumīga dzimuma atzīšana un ķermeņa neaizskaramība, pilsoniskās sabiedrības telpa un attieksme pret patvēruma meklētājiem.

Latvija publicētajā pārskatā saņēmusi 17% novērtējumu. Sliktāk tika novērtēta Sanmarīno, Polija, Baltkrievija, Monako, Krievija, Armēnija, kā arī Turcija un Azerbaidžāna. Augstāko vērtējumu ieguvusi Malta, Beļģija, Luksemburga, Portugāle un Norvēģija.