"Sestdienas pēcpusdienā es vairs neelpoju." Ārste stāsta par savu cīņu ar Covid-19 (16)

Evija Livčāne strādā Tuberkulozes un plaušu slimību centrā Stopiņos, kurā decembrī ārste nonāca nevis kā mediķis, bet pacients. Viņas pieredze ir ne visai patīkamas filmas scenārija vērta.

"Uz slimnīcu es atbraucu ceturtdienā, un sestdienas pēcpusdienā es vairs neelpoju," stāsta Livčāne.

Astoņu nedēļu laikā ārste pabija četrās dažādās reanimācijas nodaļās. "Diemžēl ar mākslīgo plaušu ventilāciju nekas nebija atrisināms. Un man bija ekmo. Tas ir aparāts, kas apgādā cilvēku ar skābekli tad, kad plaušas vairs nestrādā,” skaidro pneimonoloģe. Nu viņa ir viena no retajām, kas izdzīvojusi pēc šo aparātu pievienošanas un pēc tik smagas slimības gaitas. Kaklā ir aparāta atstātās rētas.

"Tie, kas nepotēsies, runā – ai, kā būs, nomiršu un miers. Nekā! Tā nomiršana nenāk viegli. Tas ir ļoti, ļoti smagi," zina stāstīt Livčāne.

Cīņa par izdzīvošanu sākās tieši pēc komas.

"Mazai meitai ir desmit gadi. Es domāju, ka sākumā viņa nesaprata... Mamma vienmēr atbild, arī tad, kad nevar runāt. Un tad pēkšņi mamma ir ārpus zonas un visu laiku ir ārpus zonas.

Un pieaugušie ģimenes locekļi nevarēja saņemties un viņai to pateikt. Un tagad, kad ir pagājis laiks, meita saka – es sapratu, ka tu varēji nomirt, bet es ļoti ticēju, ka tas nenotiks ar tevi. Un droši vien kāda ticība mani novilka atpakaļ," stāsta slimību pārcietusī.

Covid-19 ir mums apkārt. Tuberkulozes un plaušu slimību centrā Covid-19 gultas ir aizņemtas visu laiku. Tieši tādēļ mediķe uzsver, ka jāmācās ar vīrusu sadzīvot, sevi maksimāli sargājot.

Pēc piecām nedēļām, ko viņa pavadīja Vaivaru rehabilitācijas centrā, ārste pati varēja aiziet līdz jūrai. Pēc pieciem mēnešiem viņa ir atgriezusies darbā.

Raidījuma "Panorāma" sižets