Vai cilvēce mērķtiecīgi iznīcina planētu Zeme? (1)

Veismana institūta pētījums atklāj, ka vidēji katrs Zemes iedzīvotājs šobrīd katru nedēļu rada vairāk antropogēno masu nekā viņš pats sver.

"Atklājums, ka cilvēku radītā antropogēnā masa šobrīd sver tikpat daudz cik visas dzīvās būtnes, un fakts, ka tā turpina strauji pieaugt, dod vēl vienu skaidru signālu, ka

cilvēki tagad ir nozīmīgākie iemītnieki planētas "sejas" veidošanā," saka profesors Rons Milo, kura laboratorija veica šo pētījumu. 

"Dzīvību uz Zemes lielos kvantitatīvos apmēros ietekmē cilvēku darbība," turpina profesors.

Šāds atklājums nav pārsteigums tiem, kuri uzskata, ka cilvēki jau tagad ir ieviesuši jaunu ģeoloģisko laikmetu, ko sauc par Antropocēnu - termins, kas apzīmē pašreizējais periods Zemes vēsturē jeb cilvēku laikmets.

Šo terminu popularizēja Nobela balvas laureāts un ķīmiķis Pauls Krucens. Lai gan precīzs šīs ēras sākums ir diskutējams, nevar noliegt, ka cilvēki ir kļuvuši par dominējošo spēku uz šīs planētas, kuru darbības ietekmē jebkuru dzīvības formu.

Antropogēnā ietekme skaitliski ir satraucoša. Piemēram, mūsdienu plastmasas ēra radās 1907. gadā, bet tagad mēs katru gadu saražojam 300 miljonus tonnu plastmasas. Tāpat arī BBC uzsver, ka pasaulē visbiežāk izmantotā izejviela pēc ūdens ir betons.

Cilvēku uzsāktais ģeoinženierijas process paātrinājās, kad tāds materiāls kā betons kļuva plašāk pieejams. Šī ir viena no galvenajām masām, kas veido antropogēnās masas pieaugumu. Pat pirms aptuveni 60 gadiem sākušies cilvēku lidojumi kosmosā izraisījuši katastrofālu piesārņojuma problēmu. Paralēli tam mēs varam novērot ledus kušanu pie polārlokiem un mūžīgajos ledājos, kā arī globālās temperatūras celšanos. 

Vai cilvēki ģenētiski ir būvēti sevi iznīcināt?

Vai antropogēno vielu uzkrāšanās ir tikai mērvienība cilvēces iznīcības ātrumam? Vai daba ļaus cilvēkiem tikt galā ar šo problēmu? Šie ir ļoti miglā tīti jautājumi.

Lai gan ir pierādījumi, ka materiālisms ir apgūts un veidots kultūras ietekmē, ir daži eksperti, kuri apgalvo, ka dabiskās atlases dēļ, iespējams, cilvēkiem ir radīta vēlme uzkrāt visādas lietas. Mūsu mantas var piedāvāt drošības un statusa sajūtu, kam senākā cilvēces vēsturē bija nozīmīga loma.

Kaut kādu iemeslu dēļ jaunu lietu radīšana kļuvusi par dievišķu vārdu kolektīvajā cilvēku psihē. To var redzēt visos cilvēku centienos, sākot no seniem stāstiem līdz mūsdienu pētniecības un attīstības telpām. "Sākumā Dievs radīja debesis un Zemi..." rakstīts Bībelē. Cilvēki radīja nosacījumu, ka kaut kā jauna radīšana ir jēgpilns dzīves mērķis un tas ir vienīgais veids, kā veicināt viņu ambīcijas. Tomēr mēs aizmirsām pateikt, kad vajadzētu ar to piebremzēt.

Paļaušanās tikai uz videi draudzīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem ir nepilnīga, jo uzmanība joprojām ir balstīta uz jaunām lietām un lielāku patēriņu, lai nemainītu dzīvesveidu vai biznesa modeļus, kas mums sagādāja šo problēmu jau no sākuma. Pat, ja mēs varam aizstāt visus transportlīdzekļus no fosilā kurināmā uz elektriskajiem, tie arī atstāj savas pēdas uz pasaules resursiem, to izgatavošanai nepieciešamo materiālu dēļ. 

"Antropogēnās masas uzkrāšanās ir saistīta arī ar pilsētu attīstību, kā arī ar to ietekmi uz vidi, kas jau ir novērota visā pasaulē,"

saka Emīlija Elhačama, kas ir viena no Veismana Zinātņu institūta pētījuma autorēm. "Es ceru, ka izpratnes veicināšana sekmētu izmaiņas uzvedībā, kas ļautu atrast labāku līdzsvaru. Katram solim šajā virzienā būs pozitīva ietekme," saka Elhačhama. 

Paskatieties, cik daudz  oglekļa emisijas rada mūsu ierīces, internets un citi rīki. Tas ir apmēram 3,7% no globālās siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaitlis dubultosies.

Ir iespējams samazināt emisijas daudzumu, ja aizsūtam par vienu e-pasta vēstuli mazāk vai izvairāmies no nevajadzīgas fotoattēlu kopīgošanas sociālajos tīklos - tas varētu šķist nenozīmīgs samazinājums no viena cilvēka, bet kopā saskaitot ar citiem līdzīgi domājošajiem šis skaitlis varētu sasniegt miljardus.  

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi plāno kļūt "zaļi" vai nosaka mērķus oglekļa neitralitātei, taču viņi ļoti reti mudina cilvēkus pavadīt mazāk laika sociālajos tīklos vai pasūtīt mazāk produktu. Drīzāk reklāmas un mārketinga modeļi nodod spēcīgus vēstījumus, kas tikai turpina aicināt radīt un patērēt vairāk.

Šis iracionālais, mežonīgais materiālisms ir ļoti dziļi iesakņojies arī tradīcijās un kultūrā. Pēc ASV Pateicības dienas svētkiem seko citi "svētki", ko sauc par "Melno piektdienu". Šajā dienā milzīgi cilvēku pūļi dodas uz iepirkšanās centriem, dažkārt pat gūstot vieglākas vai smagākas traumas, esot samīdītiem pūļa burzmā. Par spīti tam, cilvēki uzskata, ka tas pasākums ir viņu veselības vērts.

Antropocēna laikmetā cilvēkiem ir pamats likt cerības uz tehnoloģijām, lai novērstu visas problēmas, lai viņi varētu turpināt darīt to, ko viņi dara. Piemēram, saskaroties ar ilglaicīgas plastmasas uzkrāšanos vidē, inovācijas noveda pie dabai draudzīgām kafijas krūzītēm, iepirkumu maisiņiem vai salmiņiem, kuri ātri spēj noārdīties dabā. Lai gan ir taisnība, ka ilgtspējības izaugsmes modelim, kas ietver mūsu vidi, ir daudz lielāks potenciāls pastāvēt, cilvēkiem ir vajadzīga atšķirīga pieeja ilgtspējībai, kas pievēršas mūsu milzīgajam lietu patēriņam. 

Covid-19 mums ir atgādinājis, cik trausla un nesagatavota ir cilvēce, kad mēs nonākam līdz pandēmijas situācijai. Tas ir iemācījis, ka cilvēku uzvedību var mainīt ar nelielām darbībām, piemēram, maskas nēsāšanu, lai mazinātu vīrusa izplatību. Pasīvā pieeja antropogēnās masas izplatībai nav saistīta tikai ar zināšanu trūkumu par tās ietekmi, bet vairāk saistīta ar cilvēka tieksmi noraidīt faktus, kas neatbilst viņu pasaules uzskatiem. Cilvēkiem liekas dabīgi neņemt vērā jautājumus, kas varētu skart viņu ikdienas dzīvi un komfortu.​

Cilvēki varētu arī atrast mierinājumu domā, ka daba var nodrošināt izdzīvošanai visu nepieciešamo neatkarīgi no tā, ko mēs darām. Ir taisnība, ka lēnā un pakāpeniskā Darvina tipa evolūcija, izmantojot dabisko atlasi, bieži tiek apsteigta īpaši piesārņotās vidēs.

Piemēram, 2016. gadā Japānas zinātnieki atrada baktērijas veidu, kas var noārdīt un metabolizēt plastmasu. No otras puses, šis atklājums pierādīja, kā cilvēku rīcība maina dzīvi uz šīs planētas. Organismu pielāgošanās, kad tie reaģē uz piesārņotājiem, ir sarežģīta parādība.

Pētījumi liecina, ka piesārņojuma izraisītā negatīvā ietekme bieži pasliktinās vairāku paaudžu laikā, lai gan dažādu sugu pielāgošanās mehānisms ir atšķirīgs.

Strauja dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nav normāla evolūcijas gaita, pie kuras daba bija pieradusi. Kaut arī dažas sugas noteikti var pielāgoties pārmaiņām, cilvēki vairs nav vienkārša suga, kas seko Darvina evolūcijai, bet gan daudz lielāks spēks, kas sācis vadīt evolūciju uz šīs planētas.

Pētījumi ir atklājuši, ka lielākajai daļai sugu evolūcijas adaptācija nav pietiekami ātra, lai izlīdzinātos ar cilvēka darbības izraisīto vides izmaiņu ietekmi. Cilvēku suga šajā ziņā nebūs izņēmums, norāda BBC.

Kaut arī nav pierādījumu, ka mēs sevi iznīcināsim, ir skaidras norādes, ka mēs ignorējam mūsu radītās sekas.

Piemēram, daži no masveida izmiršanas gadījumiem Zemes vēsturē ir saistīti ar okeānu pārskābināšanu. Okeāni absorbē apmēram 30% atmosfērā izdalītā oglekļa dioksīda, kas savukārt palielina okeāna skābumu. Okeāni šobrīd var kļūt skābāki ātrāk nekā pēdējos 300 miljonos gadu, galvenokārt cilvēku ietekmes rezultātā.

"Cilvēka dzīvi negatīvi ietekmēs bioloģiskās daudzveidības sniegto ekosistēmas priekšrocību un pakalpojumu zaudēšana," saka profesors. "Piemēram, ūdens piesārņojums var ietekmēt tādus pakalpojumus kā pārtika un ūdens, samazinot pārtikas daudzveidību vai tās kvalitāti un drošumu.

Plaša ekosistēmu degradācija apdraud dzīves apstākļus uz Zemes, it īpaši ilgtermiņa mūsu sugas izdzīvošanai."

Mūsu ietekme uz planētu ir daudz dziļāka nekā oglekļa pēdas vai globālā sasilšana. Tas norāda uz nākotni, kur antropogēnā masa pārņems Zemes un tās dzīvības identitāti - ja tas vēl nav noticis. Saskaroties ar to, cilvēki paši var zaudēt evolūcijā.

Materiālu, piemēram, betona vai plastmasas, aizliegšana vai aizstāšana ar alternatīvām nenovērsīs pamatproblēmu ar cilvēku attieksmi un mūsu nepārspējamo vēlmi iegūt un izmantot vēl un vēl. Tieši šeit materiālisms var nemanāmi pārtapt par globālās katastrofas riska faktoru. Neskaitāmie veidi, kā tas var pārvērst šo planētu, ir tas, ko mūsu civilizācija vēl nekad nav pieredzējusi.

Ja nebūtu pilnībā droša evolūcijas vairoga, mēs varētu būt atkarīgi no sava intelekta, lai izdzīvotu. Neskatoties uz to, ko saka Hārvardas Universitātes zinātnes profesors un astronoms, kurš meklē mirušās kosmiskās civilizācijas, Ābrahams Lēbs - "inteliģence ir zīme spējai veicināt labāku nākotni".

"Ja mēs turpināsim izturēties šādi, mēs varētu neizdzīvot ļoti ilgi," viņš saka. "No otras puses, mūsu rīcība varētu radīt lepnumu mūsu pēcnācējiem, ja viņi uztur pietiekami saprātīgu civilizāciju, lai izturētu to vēl daudzus gadsimtus."