VIDEO ⟩ Latvijā Vācijas autoražotājs iecerējis atvērt nelielu ražotni (2)

Kaspars Rožkalns norādīja, ka LIAA šobrīd strādā ar "diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas", kas sākotnēji Latvijā plāno izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Rožkalns piebilda, ka konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka

attiecīgais Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

LIAA vadītājs uzsvēra, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo šādām lielām ražotnēm nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. "Tas, ko mēģinām piesaistīt, ir neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību," sacīja Rožkalns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd investīcijām ir izdevīgs brīdis jeb pļaujas laiks. "Daudzās valstīs investori pārskata savus nākotnes plānus un vienmēr, kad tiek pārskatītas perspektīvas, parādās iespējas kaut ko iegūt vai zaudēt," sacīja Rožkalns.

Viņš piebilda, ka pagājušajā gadā LIAA piesaistīja investīcijas apmēram 250 miljonu eiro apmērā, savukārt

šobrīd LIAA strādā ar 21 investīciju projektu, kur kopējais investīciju potenciāls ir 1,3 miljardi eiro.

"Latvijas pozicionējums šobrīd nemaz nav tik slikts. Mēs esam, Eiropā, kā arī mēs esam ļoti pievilcīgi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā," teica LIAA vadītājs.

Covid-19 krīzē piešķirtajā atbalstā aizdomīgo gadījumu īpatsvars ir ļoti mazs

"Kopumā procents ar aizdomīgiem gadījumiem ir ļoti mazs," teica LIAA vadītājs.

Tāpat Rožkalns norādīja, ka programmas pēcuzraudzībā tiks pārvērtēti 10% no darījumiem, tostarp arī tie par kuriem aizdomas radušās Valsts kontrolei.

Pēc LIAA vadītāja minētā, divos gadījumos, par kuriem norādījusi Valsts kontrole, uzņēmēji, iespējams, ir iesnieguši nekorektus datus, bet trešajā gadījumā, uzņēmējs, visticamākais, nav iesniedzis visu informāciju.

Jau vēstīts, ka Valsts kontrole revīzijā par Ekonomikas ministrijas pārskatu norādījusi uz, iespējams, nelietderīgi izlietotu atbalstu Covid-19 krīzē cietušiem eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem.

Revīzijā, izlases veidā vērtējot piešķirto atbalstu, konstatēts, ka diviem eksportētājiem atbalsts kopā 93 596 eiro apmērā, iespējams, piešķirts un izmaksāts nepamatoti. Valsts kontrole aicinājusi LIAA, kas ir kompetentā institūcija, konstatētajos gadījumos veikt pārbaudi par atbalsta saņēmēju atbilstību Ministru kabineta nosacījumiem.

Tāpat, vērtējot sniegto atbalstu tūrisma nozarei, revidenti konstatējuši trūkumus atbalsta kritēriju piemērošanā un izveidotajā atbalsta piešķiršanas kārtībā. Revīzijā, izlases veidā vērtējot piešķirto atbalstu, konstatēts, ka vienam saimnieciskās darbības veicējam atbalsts 546 946 eiro apmērā, iespējams, piešķirts un izmaksāts nepamatoti. Arī šajā gadījumā Valsts kontrole aicinājusi LIAA konstatētajā gadījumā veikt pārbaudi par atbalsta saņēmēja atbilstību Ministru kabineta nosacījumiem.

Video: Saruna ar LIAA direktoru Kasparu Rožukalnu