Liktenīgajā dienā Santa ar Dārtu nolemj doties kārtējā izjādē. Maršruts bija visai ierastie meža ceļi Beberbeķu apkaimē, taču vienā ceļa posmā šķīrās Santas un viņas zirga Biskvīta liktenis.
Jātniece kritiena dēļ guva ļoti spēcīgu sasitumu. Ķermeņa labo sānu klāj milzīgs zilums. Tomēr negadījuma brīdī jātnieces spēja domāt tikai par zirgu.
Santa par notikušo stāstīja: "Šajā gadījumā mans zirgs – Biskvīts – mani izglāba. Pateicoties viņam, es paliku dzīva!"
Dārta par notikumu stāstīja: "Teikšu godīgi, sākumā es domāju, ka tas ir nelaimes gadījums, ka zirgs salauž kāju uz līdzenas vietas. Tādu gadījumu netrūkst. Un to pat pateiks jebkurš zirdzinieks. Bet, kad piegāju klāt zirgam, es redzēju, ka viņš ir sapinies striķī."
Dārta ir pilnīgi pārliecināta, ka tieši starp diviem kokiem tika novilkts striķis, aiz kura tad arī aizķēries Biskvīts. Notikuma vietā pat vēl redzamas pakavu un kritiena atstātās pēdas.
Netālu atradās arī kāda automašīna un divas personas – vīrietis un sieviete. Pēc kritiena vīrietis esot piegājis klāt Santai, lai apjautātos par veselības stāvokli. Tomēr Santa steidzināja klātesošo kungu, lai palīdz apturēt un nomierināt zirgu.