Par labu valstij no "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem tiks piedzīti 1,9 miljoni eiro (3)

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Kirovs Lipmans aģentūrai LETA skaidroja, ka, viņaprāt, tā ir "nepamatota, politiski motivēta tiesvedība, ko Privatizācijas aģentūra, tagadējā "Possessor", bija sākusi pret manu ģimeni valdības uzdevumā".

"Kad es iegādājos "Grindeks" akciju paketi un ķēros pie uzņēmuma attīstīšanas, tā gada apgrozījums bija tikai desmit miljoni. Pašlaik tie ir jau vairāk nekā 187 miljoni eiro. Ierēdņiem un politiķiem būtu jārūpējas par šādu uzņēmumu attīstību, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas un ienākumus valsts budžetam, vai vismaz nebūtu jāmēģina gandrīz vai neslēpti prātot - ja reiz te ir tik plaukstoša kompānija, kā mēs varētu no uzņēmuma un tā īpašniekiem "nocirpt" kaut ko vēl papildus, kas kompensētu mūsu pašu neizdarības sekas," pauda Kirovs Lipmans.

Viņa vērtējumā, vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā izrādījies neuzticams partneris, sākumā oficiāli paziņojot, ka Filipu Lipmanu neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam viedokli diametrāli mainot.

"Savukārt pēc tam, kad valdība bija aizdomīgi, pat nesaimnieciski lēti pārdevusi savas "Grindeks" akcijas un tai nācās taisnoties sabiedrības priekšā, šis FKTK "jaunais" viedoklis izrādījās nesaimnieciskajiem politiķiem un ierēdņiem pietiekami vilinošs, lai uz tā pamata mēģinātu sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no manas ģimenes," izteicās Kirovs Lipmans.

Viņaprāt, īpaši absurdi, ka "Possessor" sevi dēvē par "valsti pārstāvošu mazākuma akcionāru". Kirovs Lipmans uzsvēra, ka tieši Privatizācijas aģentūra bija tā, kas valdības uzdevumā valstij piederošās "Grindeks" akcijas pārdeva neizdevīgā brīdī un par ārkārtīgi zemu cenu.

"Šo nolaidīgo rīcību spriedumā konstatēja jau pirmās instances tiesa, norādot, ka apstākļos, kad Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski, atsavinot savas akcijas par cenu, kas ir zemāka par jebkuru objektīvi nosakāmu akciju vērtību, tai nav tiesību šajā sakarā celt jebkādas pretenzijas pret manu ģimeni, vēloties piedzīt cenas starpību," pauda Kirovs Lipmans.

Viņaprāt, tas, ka valsts vēl joprojām mēģina tiesas ceļā no uzņēmēja piedzīt zaudējumus, kas radušies valsts nesaimnieciskas rīcības rezultātā, "dod ļoti sliktu signālu ārvalstu investoriem un uzņēmējdarbības videi kopumā".

Jau ziņots, ka prasība tiesā bija celta saistībā ar valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij tikuši nodarīti zaudējumi.

Privatizācijas aģentūrā pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

Saistībā ar apelācijas instances tiesas pasludināto spriedumu Privatizācijas aģentūrā informēja, ka jebkuras personas, tostarp Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra tiesības uz aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Civilprocesa likumā.

Pēc iepazīšanās ar tiesas sprieduma motīvu daļu, Privatizācijas aģentūra secinājusi, ka tiesa materiālo tiesību normas ir nepareizi piemērojusi, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, kas arī novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un ir Civilprocesa likumā noteiktais pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Iesniedzot kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu, Privatizācijas aģentūra lūgs AT rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kā arī Privatizācijas aģentūra aicina atbildētājus atbalstīt šo lūgumu ar mērķi panākt tiesas sprieduma publiskošanu.

Privatizācijas aģentūras pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā ir vairākkārt tikušies ar atbildētāju un tā pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, norādīja Privatizācijas aģentūrā, piebilstot, ka tiesā celtā prasība nekādā veidā nav vērsta pret "Grindeks", bet gan pret tās akcionāriem Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu. Privatizācijas aģentūrā arī uzsvēra, ka tiesvedība ir būtiska mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanai un izpratnes veicināšanai par tiesību normu piemērošanu akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma gadījumos.

Tāpat Privatizācijas aģentūrā norādīja, ka tā jau pirmajā tiesu instancē lūdza civillietu izskatīt atklātā tiesas sēdē, tomēr neizprotamas motivācijas dēļ tiesas sēde pēc Kirova Lipmana advokātu lūguma notika aiz slēgtām durvīm. Izvērtējot tiesu spriedumus, Privatizācijas aģentūra nekonstatēja tajos aizsargājamu personu privātās dzīves noslēpumus saturošu informāciju. Ņemot vērā sabiedrības būtiskos ieguvumus, Privatizācijas aģentūra aicina tiesvedībā iesaistītās puses vienoties un lūgt tiesu spriedumus publiskot, kas palīdzēs mazākuma akcionāriem turpmāk realizēt savas tiesības.

Privatizācijas aģentūrā arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, kuriem bija pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, neizpildot savu pienākumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Jau ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, kā rezultātā konstatēja, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

AT Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.