Pētījums atklāj, ka garo darba stundu dēļ gadā mirst 745 000 cilvēku

Izpētīts, ka visvairāk nāves gadījumu garo darba stundu dēļ ir tiem cilvēkiem, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna rietumu reģionā. PVO norāda, ka šī tendence var pasliktināties koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Pētījums atklāja, ka tiem, kas strādā 55 stundas vai ilgāk, darba nedēļā bija par 35% lielāks insulta risks, 17% lielāka varbūtība, ka nāves izraisītājs būs sirds slimības, salīdzinot ar 35 līdz 40 stundu ilgu darba nedēļu.

Veiktais pētījums, ka trīs ceturtdaļas no cilvēkiem, kuriem nāves iemesls bija garās darba stundas, bija pusmūža vai vecāki vīrieši. Bieži vien nāves gadījumi tika konstatēti desmit gadus vēlāk, pēc dzīves perioda, kad tika strādātas garās darba stundas.

Lai gan PVO pētījumu nevar attiecināt uz pandēmijas periodu, organizācijas pārstāvji norādīja, ka pārmaiņas, attālinātais darbs un ekonomikas lejupslīde, palielina iespējamos riskus.

"Mūsu ievāktie fakti apliecina to, ka tad, kad valstīs tika slēgtas robežas, nostrādāto stundu skaits palielinājās par aptuveni 10%," sacīja PVO pārstāvis Frenks Pega.

Ņemot vērā pētījumā iegūtos datus tiek lēsts, ka garās darba stundas ir iemesls aptuveni trešdaļai no visām ar profesionālo arodu saistītajām slimībām. Tādējādi arodslimību slogs tiek padarīts vien smagāks.

Pētnieki norāda uz divām teorijām, kāpēc ilgāks darba laiks pasliktina veselību. Pirmkārt, ķermeņa reakcija uz ilgstošu stresu, depresiju un trauksmi.

Otrkārt, darbiniekiem, kas strādā ilgākas darba stundas, bieži vien ir nepietiekams miegs, fizisko aktivitāšu trūkums un neveselīgs uzturs, kā arī kaitīgie ieradumi, tabakas un alkohola patērēšana.

Lielbritānijā Nacionālās statistikas birojs (ONS) atklāja, ka pandēmijas laikā cilvēki, kas strādā mājās, strādāja nedēļā vidēji sešas neapmaksātas virsstundas. Cilvēkiem, kuri strādāja klātienē, nedēļā bija 3,6 neapmaksātas virsstundas nedēļā, vēsta ONS.