Kaut gan Zviedrija ir vien prāmja brauciena attālumā no Latvijas, šīs valsts virtuves garšas daudziem ir svešas. Laiks tās atklāt un iepazīt! Kad radies termins "zviedru galds"? Kā pareizi ēst pūdēto siļķi? Un kāda ir sulīgu gaļas bumbiņu slepenā sastāvdaļa? Lai iepazītu zviedru kulināro mantojumu, vaicājām pēc padoma IKEA restorāna šefpavāram Oļegam Soročinam.
Kā radās "zviedru galds"
Interesanti, ka visiem zināmais termins "zviedru galds" jeb "smörgåsbord" (sviestmaižu galds – no zviedru val.) Latvijā popularitāti iemantojis jau pagājušā gadsimta nogalē.
Oļegs Soročins skaidro, ka vēsturiski zviedri sviestmaižu galda principu izmantojuši saviesīgos pasākumos, kuros ēdienu bija ērtāk papildināt vairākas reizes, brīvi pārvietojoties telpā un baudot saviesīgas sarunas, tā vietā, lai stīvi sēdētu pie galda.
Raksturojot zviedru virtuves tradīcijas, šefpavārs teic, ka zviedru ēdieni, līdzīgi kā latviešu, nav no tiem vieglākajiem. “Zviedri ļoti godā savu kulināro mantojumu. Tā ir tipiska ziemeļnieku virtuve. Daudz tiek izmantoti kartupeļi un sakņaugi, olas, piena produkti, jo īpaši krējums. Populārs brokastu ēdiens Zviedrijā ir sviestmaizes ar sieru, šķiņķi un biezu kārtu saldkrējuma sviesta. Tradicionāli zviedru ēdienkartē ir daudz gaļas un zivis – kā svaigas, tā arī marinētās. Zviedrijā, tāpat kā Latvijā, lielā cieņā ir maize, par ko liecina daudzveidīgie miltu izstrādājumi. Un, protams, arī sezonas dārzeņi.”
Zviedru ēdienkartē netrūkst arī dažādu pārsteiguma momentu, stāsta Soročins: “Piemēram, latviešiem garšo asinsdesa, nēģi un rozā aukstā zupa – šie ēdieni ir mūsu valstij raksturīgi un kopš bērnības iemīļoti, bet ārzemnieki tos uzskata par dīvainiem. Ne visiem ir pieņemams arī tas, ka zviedru marinētā siļķe pārsvara ir tik salda.