"Nekā personīga": Meroni kontrolēts uzņēmums gatavojas daudzmiljonu tiesvedībai pret "Latvijas dzelzceļu"

Šis Konkurences padomes lēmums ir radījis iespēju vienai privātfirmai "Baltijas ekspresis", kas arī nodarbojas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem, pret valsti vērst prasību pat vairāku desmitu miljonu apmērā. Un kā mums apstiprina kompānijas vadība - tas būs tikai loģisks solis, ka šāda rīcība sekos.

Pēc tirgus atvēršanas 2007.gadā kravas pa dzelzceļu līdzās Latvijas dzelzceļa meitaskompānijai LDz Cargo sāka vest vēl 3 privātfirmas ("Baltijas tranzīta serviss", "Baltijas ekspresis", "EuroRailCargo") . Bet tikai "Latvijas dzelzceļa" meitas kompānijai ilgus gadus ekskluzīvi bija atļauts to darīt posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz dzelzceļa mezgliem Rēzeknē un Daugavpilī.

Lai pārējie trīs tirgus dalībnieki ievestu kravas Latvijā vai arī tās nosūtītu no Latvijas Austrumu virzienā, bija jārēķinās ar noteikumiem un arī maksām, ko šajā īsajā pierobežas zonā nosaka "LDz Cargo".

Pirms trim gadiem akciju sabiedrība "Baltijas ekspresis", kur padomes priekšsēdētājs un arī patiesā labuma guvējs ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni iesniedza sūdzību Konkurences padomē. Viņuprāt "Ldz Cargo" ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli.

Konkurences padome 2 gadus lietu pētīja un secināja - "LDz Cargo" pierobežā strādājis negodīgi. Piespriests sods - 5,6 miljoni eiro (5 694 174 eiro). Kā sarunā ar "Nekā personīga" saka agrākā Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kuras laikā lieta sākta skatīt - šis bijis hrestomātisks konkurences kropļošanas piemērs, ko var iekļaut pat mācību grāmatās. Lēmumā norādīts, ka pārkāpums noticis 13 gadus - no 2007. gada jūlija līdz 2020. gada augustam.

"LDz Cargo" ir pārsūdzējis KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā un sēde nozīmēta augustā.

"Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzskata, ka pierobežā brīvi varot darboties tās kompānijas, kas pašas noslēgušas vienošanos ar Krievijas vai Baltkrievijas puses dzelzceļa uzņēmumiem. To izdarījušas ne tikai "LDz Cargo", bet arī pārējās divas privātās - a/s Baltijas tranzīta serviss un arī SIA EuroRailCargo. "Baltijas ekspresis" to vidū nav, ziņo raidījums.

Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze sarunā ar "Nekā Personīga" apstiprina - ja tiesā "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomei zaudēs, viņi vērsīsies tiesā par zaudējumu piedziņu, kas uzņēmumam nodarīts no 2007. gada. Precīzas summas Bremze nesauc, bet pieļauj, ka tās būs ļoti ievērojamas.

Pēc būtības šo lietu pirmajā instancē varētu skatīt jaunizveidotā Ekonomisko lietu tiesa, norāda raidījums.

Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze pats savulaik strādājis Latvijas dzelzceļā. Bija finanšu direktors, "Ldz Cargo" valdes priekšsēdētājs. 2016.gadā amatu pameta, noslēdzot "nekonkurēšanas vienošanos" un saņemot 100 tūkstoš eiro. Latvijas dzelzceļš tolaik šo skaidroja ar faktu, ka nozarē ir intensīva konkurence un ikviena augstu kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati. Tomēr jau dažus mēnešus vēlāk Bremze ieņem amatu "Baltijas ekspresis".

Un drīz vien "Baltijas ekspresis" iesniedz sūdzību Konkurences padomē. Latvijas dzelzceļš pret Bremzi vērsās tiesā par nekonkurēšanas vienošanās pārkāpumu. Pirmajā šāda veida tiesvedībā Latvijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa no Bremzes piedzina 69 545 eiro. Lietu viņš pārsūdzējis un tā šobrīd nonākusi pēdējā instancē Augstākajā tiesā.

Konkurences padome noliedz, ka Šveices advokāts Meroni un viņa cilvēki spējuši kā ietekmēt padomes lemto. Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs gan norāda, ka lēmums bijis ļoti izdevīgs tieši "Baltijas ekspresim”.

Pēc dramatiskā kravu krituma Latvijas dzelzceļam pagājušais bija ļoti grūts gads -pilnībā apstājās ogļu kravu vešana caur Latviju. Tranzītbiznesa aprindās tiek prognozēts, ka šogad varētu gandrīz pilnībā pārtrūkt minerālmēslu kravas, kas arī ieņem būtisku daļu tranzītā. Šādu iespēju tuvākajā laikā neizslēdz arī Satiksmes ministrs. Kā apstiprina Latvijas dzelzceļa vadītājs - uzņēmums drīzumā plāno vērsties Satiksmes ministrijā, lai lūgtu 9,5 miljonu eiro, kas paredzēta finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Tā esot daļa no naudas, kas dzelzceļam bija ieplānota 2020. gadā.

Video: "Nekā personīga" sižets