Covid-19 ⟩ Vakcīnu izveide ir gan riskants, gan ienesīgs bizness

Pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, sabiedrības interese par vakcinācijas tirgu bija zema, tomēr pēdējā gada laikā tā krasi augusi.

Sākotnēji tirgū bija četri lielākie spēlētāji – "GlaxoSmithKline", "Merck", "Pfizer" un "Sanofi". 2019. gadā tie saņēma ap 90% no visiem ieņēmumiem vakcīnu tirgū.

Tomēr neraugoties uz milzu ieņēmumiem, tas ir arī riskanti. Iztrādes process mēdz ievilkties un ir nepieciešamas milzu investicijas, no vairākiem miljoniem līdz pat miljardiem eiro. Dažos gadījumos vakcīnas izstrāde var turpināties 10 un pat vairāk gadu.

Gluži kā citās nozarēs produkta pieejamību un cenu, nosaka razotājs, vakcinācijas tirgū tas ir neliels farmācijas uzņēmumu skaits. Šis bizness nav diez ko caurspīdīgs.

Vakcīnu ražošanā iesaistās arvien jauni spēlētāji un līdz ar to katras devas cena krītas.

Lielākās summas pētniecībā un vakcīnu rezervācijā investēja ASV valdība kopā ar privātajiem spēlētājiem – gandrīz 12 miljardus dolāru. Tālāk seko Eiropas Savienība, Lielbritānijas valdība, Bila un Melindas Geitsu fonds, kā arī Šveicē bāzēts fonds, kas investē jaunu vakcīnu izstrādē. Daļa investīciju jau atmaksājušās. Gan ASV, gan Eiropas Savienības valstīs vakcinācija norit pilnā sparā. Turklāt vakcīnu izstrādātāju un to investoru peļņa ir vērā ņemama.

Ne visi dati ir publiski pieejami, bet zināms, ka lielākā peļņa ir plānota diviem ASV uzņēmumiem – "Pfizer" un "Moderna",

jo tiem ir visaugstākā vakcīnas devu cena. ASV farmācijas milzis "Pfizer", kas Covid-19 vakcīnas projektā sadarbojas ar vāciešu "BioNTech", nav slēpis, ka šis ir arī peļņas projekts.

"Pfizer" šogad paredz aptuveni 20 miljardu dolāru lielu peļņu. "Moderna" saņēmusi vēl vairāk valsts finansējuma (aptuveni 5,7 miljardus ASV dolāru), bet tāpat kā "Pfizer" izmanto vakcīnu ražošanu peļņas gūšanai. ASV uzņēmumam "Johnson&Johnson" šogad paredz 10 miljardus dolāru lielu peļņu, bet

saraksta apakšgalā ierindojas "AstraZeneca", kas Covid-19 vakcīnu tirgo par daudz zemāku cenu un līdz ar to peļņa no vakcīnas paredzēta salīdzinoši neliela – aptuveni 1,9 miljardi dolāru.

“Šī ir ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, nevis privāta peļņas iespēja. Mums nevajadzētu ļaut korporācijām izlemt, kurš dzīvo un kurš nomirst, kamēr tās palielina savu peļņu. Mums ir nepieciešama vakcīna cilvēkiem, nevis vakcīna peļņai,” uzsver “Oxfam” pārstāve Anna Meriota.

Ne visas pasaules valstis var atļauties iegādāties vakcīnas, sevišķi dārgāko vakcīnu devas, tāpēc nākas domāt par vakcīnu taisnīgu sadali, to uzsver arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

“Mums jāpārliecinās, ka finansējums nonāk tur, kur nepieciešams. Jaunākie dati liecina, ka pagājušajā gadā turīgāko pasaules cilvēku bagātība palielinājas par pieciem triljoniem ASV dolāru. Es aicinu valdības apsvērt solidaritātes vai īpašuma nodokli tiem, kas ir guvuši labumu pandēmijas laikā, lai mazinātu ārkārtējo nevienlīdzību.”

Viens no risinājumiem ir pasaules mēroga mehānisms “COVAX”, kas rezervē, iegādājas dažādas vakcīnas vai saņem tās ziedojumu veidā un tālāk nogādā pie nabadzīgākajām pasaules valstīm par samazinātu cenu.

Šo mehānismu administrē starptautiskā organizācija “GAVI”, kurā apvienojusies Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Banka, Bila un Melindas Geitsu fonds un citi gan valsts, gan privātie spēlētāji.