Lolita Neimane stāsta, ka kāposti mūsu platuma grādos ir populārs dārzenis un arī cenas ziņā ļoti pieejams. Kopīgais dažādu veidu kāpostiem ir tas, ka tie pieder krustziežu dzimtai: "Ir pamats uzskatīt, ka tieši šīs dzimtas dārzeņiem ir ļoti labas īpašības cīņā pret onkoloģiskajiem audzējiem. Tas tāpēc, ka kāpostu sastāvā, atkarībā no šķirnēm, protams, ir ļoti daudz bioloģiski aktīvas vielas."
Kāposti satur A, K, C un B6 vitamīnu, tāpat arī folātu, mangānu, magniju, kalciju un kāliju, kā arī dzelzi un riboflavīnu. Lapu kāpostos, jo īpaši Briseles un virziņkāpostos, ir īpaši daudz C vitamīna - apēdot 100 gramus šo dārzeņu, mēs jau uzņemam vairāk nekā dienā rekomendēto devu.
Neimane iesaka uzturā iekļaut arī puķkāpostus un lapu kāpostu jeb keilu: "Lapu kāposti Latvijā jau ir audzēti ļoti sen, tikai kādreiz varbūt to vairāk saistīja ar lopbarības kāpostiem. Šobrīd, ja paskatās šīs uzturvērtības, tad tiešām īpaši jāizceļ tādas vielas kā zeaksantīns un luteīns, kas ir ārkārtīgi svarīgi labai redzei un kataraktas profilaksei."