Šeila pēc atturēšanās no ēdiena un ūdens: Man bija tik slikti, ka brīnos, kā vispār staigāju

Sarunā ar portālu "Apollo.lv" Šeila Vanaga pastāsta, kā norit viņas organisma attīrīšanās.

"Nu jau šī bija trešā reize, kad septiņas dienas pavadīju bez ūdens un pārtikas. Tas nav viegli. Ceturtajā dienā jūtīgums palielinās tik ļoti, ka Rīgas gaiss liekas kā inde. Nav iespējams elpot netīru gaisu.

Es apmēram 30 gadus esmu veģetāriete, 7,5 gadus esmu vegāne un svaigēdāja, taču tas mani pagājušajā pavasarī neglāba no gripas vīrusa un pēc tam saslimu ar artrītu, kas bija diezgan trakā formā. Tā ir viena no autoimūnās saslimšanas formām. Tas nozīmē, ka zāles pret šo slimību nav. Ārsti iesaka lietot zāles pret iekaisumu un sāpēm. Gadu jau cīnos ar artrītu. Esmu uzzinājusi, ka pasaulē ļoti daudz jauni cilvēki arī slimo ar artrītu. Es ļoti satraucos par šo visu.

Tikai pagājušās vasaras beigās sāku visu saprast, jo sākotnēji tā skaidri neapzinājos, kas notiek. Tādēļ nolēmu, ka mans pienākums ir kaut ko darīt lietas labā. Apkopojot informāciju par šo slimību, skatījos, ka visperspektīvākās ir enerģiju prakses, kā piemēram, Ciguns (austrumu netradicionālās vingrošanas veids; - red. piez.). Obligāti ir jāmaina ēšanas ieradumi. Arī man savējie – svaigēšana. Ir arī kāds japāņu ārsts, kas saņēmis Nobela prēmiju par autofāgiju, kas ir process, kurā šūna noārda un atjauno tās bojātās struktūras. Pašattīrīšanās prakse.

Cilvēki domā, ka dzers apelsīnu sulu un tad sāksies attīrīšanās, bet tā vis nav.

Attīrīšanās notiek tad, kad organismam nav nekādu izdzīvošanas resursu. Un tikai ceturajā, piektajā dienā sākas attīrīšanās un var sākt cerēt uz japāņu daktera atklājumiem. Arī ļaundabīgo audzēju problēmas ļoti labi ārstējas ar šo badošanās metodi," savu pieredzes stāstu sarunā ar portālu "Apollo.lv" atklāj Šeila.

Ik reizi šīs septiņas badošanās dienas modes māksliniecei norit pēc cita prakses scenārija.

"Vienreiz mēģināju peldēties sāļā ūdenī jūrā. Tad mēģināju fiziski nepieskarties ūdenim. Tas bija šausmīgi traki. Izdarīju secinājumus un veicu dažādas attīrīšanās. Piemēram, divas nedēļas pirms sākās atturēšanās no ēdiena un ūdens, man bija ūdens diēta. Tad atkal attīrījos ar rūgto sāli.

Katrreiz tīri cilvēcīgi neiztur raksturs un kaut ko izdaru, tad slimība atgriežas, bet par laimi daudz vājākā pozīcijā.

Tagad paldies Dievam viss ir labi. Bet ieguvumi ir. Piemēram, man sakārtojās hormoni un atgriezās menstruālais cikls. Es jums atklāti saku. Nezinu, vai sievietēm, kurām jau ir iestājusies menopauze, var tik viegli tas atkal notikt, bet man sakārtojās. Ja reiz šis cikls ir atgriezies, tad organisms attīrās un mēs atkal dzīvojam. Tāpat arī āda atjaunojās un iekaisumi un mazās nepatikšanas beidzās. Palika tikai pamatproblēma, bet ļoti vieglā formā.

Man bija tik slikti pagājušajā vasarā, ka es vispār brīnos, kā vispār staigāju. Es ļoti aktīvi cīnos par izdzīvošanu.

Ir cilvēki, kas kādreiz nolaiž rokas un gaida, kad par viņiem kāds uzņemsies atbildību. Taču cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par savu dzīvi," viņa iedrošina ar savu piemēru.

Par Šeilas lēmumu atturēties no pārtikas un dzeramā ūdens ļoti bija uztraukušies arī modes mākslinieces līdzcilvēki un ģimene, bet nu jau visi esot pieraduši. "Pirmajā reizē ļoti spēcīgi novājēju. Tiešām izskatījos tā, it kā būtu bijusi koncentrācijas nometnē. Otrajā reizē pārsteidzoši maz zaudēju svaru un šajā reizē gandrīz svars nav zudis. Tagad man ir tāds meitenīgais svars," sarunā ar "Apollo.lv" atkāj Šeila.

Šovasar viņa vairs nedomā īstenot šādas prakses, kad atturēsies no ēdiena un ūdens: "Tagad vēlos sakārtot savu svaigēdāju un vegānu kafejnīcu "Nirvana" un sakārtot pārtikas produktu klāstu, ko tirgoju. Kamēr es te gadu cīnos ar savu artrītu, kafejnīca bez manis ir sagurusi. Tāpat arī jābauda katra minūte un jāpriecājas par to, kas ir līdzās."