Ķīmiķis un Šefīldas universitātes profesors Nīls Heits, kurš pēta kodolatkritumu apglabāšanu, situāciju pielīdzina ''kvēlojošām oglēm grilla dibenā'',
viņš saka ''tas mums ir atgādinājums tam, ka problēma nav atrisināta''.
Ķīmiķa kolēģis Maksims Saveljevs neizslēdz jaunas avārijas iespējamību Černobiļas atomelektrostacijā. Kā norāda ķīmīķis, atbildīgajām iestādēm ir atlikuši vien daži gadi, lai rastu risinājumu, kā novērst iespējamos draudus.
1986. gada 26. aprīli pēc neveiksmīga eksperimenta Černobiļas atomelektrostacijā (AES) eksplodēja urāna degvielas stieņi. Cirkonija detaļas, grafīta vadības stieņi un smiltis nokrita uz ceturtā spēka agregāta kodola, kas pārvērtās par lavu, izplatoties pa reaktora zāles telpām, tā izveidoja ķīmisko kausējumu, kurā bija aptuveni 170 tonnas radioaktīvā urāna.
Pēc katastrofas 1987. gadā virs atomelektrostacijas ceturtā spēka agregāta tika uzbūvēts milzīgs tērauda un betona sarkofāgs - projekts "Shelter". Tomēr caur tā sienām, iekšienē iekļuva ūdens, kas palielina urāna kodolu sadalīšanās procesa iespējamību. Spēcīgās lietavas izraisīja strauju neitronu skaita pieaugumu. Lai to novērstu, 2016. gadā tika uzbūvēts jauns drošs norobežojums (NSC). Pateicoties daudzfunkcionālajam kompleksam, atoma kodola sastāva- neitronu skaits stabilizējās vai pat samazinājās.