Rīgā ir augstākā dzīves dārdzība Baltijas valstīs (2)

Pētījumā noskaidrots, ka vidējai četru cilvēku ģimenei Tallinā mēneša ienākumi ir 2897 eiro apmērā, Viļņā - 2207 eiro, bet Rīgā - 2020 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018.gadā veikto pētījumu ģimenes ienākumi Tallinā auguši par 464 eiro, Viļņā - par 648 eiro, bet Rīgā - par 419 eiro.

Kopš 2018.gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā būtiski augusi vidējā darba alga, skaidroja Kropa. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu, būtiskākais kāpums vērojams Viļņā, kur alga "uz rokas" kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamiem bijis 26%, bet Tallinā tas bijis mērenākais - 18%.

Lietuvā arī tiek izmaksāti dāsnākie ģimenes pabalsti - vecāki par diviem bērniem kopā saņem 140 eiro.

Tiesa gan, šis pabalsts aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo. Seko Igaunija ar 120 eiro, bet Latvijā ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem kopā ar piemaksu ir 44,1 eiro, kas ir trīs reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs.

Savukārt kopējie ģimenes izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā veido 764 eiro jeb 38% no ģimenei pieejamā mēneša ienākuma, Tallinā - 709 eiro jeb 24%, bet Viļņā - 630 eiro jeb 29% no pieejamā ienākuma.

Kropa stāstīja, ka pēc izdevumu par pārtiku, mājokli un transportu segšanas Tallinas vidējās ģimenes rīcībā paliek 2188 eiro jeb 76% no ienākumiem, Viļņā - 1577 eiro jeb 71% no ienākumiem, bet Rīgā - 1256 eiro jeb 62% no ģimenei mēnesī pieejamā ienākuma.

Salīdzinājumā ar 2018.gadā veikto pētījumu Viļņā pēc izdevumu par pārtiku, mājokli un transportu segšanas ģimenes rīcībā paliekošie ienākumi auguši par 650 eiro, Rīgā - par 444 eiro, bet Tallinā - par 429 eiro.

Kropa pastāstīja, ka galvenais dzīves dārdzības iemesls Rīgā ir pieaugošie izdevumi par mājokli, kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies, augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Aplūkojot vienādu pārtikas grozu visās trijās Baltijas valstīs, dārgākā pārtika šogad ir Tallinas veikalos - optimāls un sabalansēts pārtikas grozs ģimenei izmaksā 536 eiro mēnesī. Tallinai seko Rīga ar 483 eiro, bet lētākā pārtika nopērkama Viļņā, kur pārtikas grozs ģimenei izmaksā 442 eiro mēnesī.

Kropa uzsvēra, ka pārtikas izmaksas veido būtisku īpatsvaru no ģimenes ienākumiem, tostarp Rīgā tās ir vislielākais - 24%, kamēr Viļņā 20%, bet Tallinā - 19%.

2018.gadā dārgākais pārtikas grozs bija Rīgā, bet šogad tas tipiskai ģimenei izmaksā pat par 33 eiro mazāk. Tallinā pārtikas groza cena pieaugusi par 42 eiro, bet Viļņā pārtikas groza cena saglabājusies 2018.gada līmenī.

Rīgā dzīvojošajām ģimenēm jārēķinās ar augstākajām mājokļa izmaksām - 180 eiro mēnesī. Tallinā šīs izmaksas veido 173 eiro, bet Viļņā - 124 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar situāciju 2018.gadā šogad Tallinā kopējās mājokļa izmaksas samazinājušās par astoņiem eiro, tikmēr rīdziniekiem tās pieaugušas par astoņiem eiro, bet mājokļa izmaksas Viļņā nedaudz samazinājušās - par četriem eiro.

Tallinā un Viļņā samazinājušies apkures tarifi, kamēr Rīgā tarifs saglabājies 2018.gada līmenī. Tallinas iedzīvotāji šogad maksā mazāk arī par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Rīgā ģimenēm jārēķinās ar augstākajām izmaksām par elektrību, kopējiem apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas maksājumiem, kā arī ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār, skaidroja Kropa.

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi sabiedriskajam transportam jāatvēl 100 eiro jeb 5% no ikmēneša ienākumiem, Viļņā šīs izmaksas veido 64 eiro jeb 3% no kopējā budžeta, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas.

Lai arī kopējās izmaksas par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā kopš 2018.gada samazinājušās par 25 eiro, to kopsumma joprojām rīdziniekiem liek tērēt visvairāk. Tallinā šo izmaksu summa pieaugusi par 35 eiro, bet Viļņā praktiski saglabājusies 2018.gada līmenī, pastāstīja Kropa.

"Izmaksas par pārtiku, mājokli un transportu ir vissvarīgākās izdevumu pozīcijas katras ģimenes ikdienā, tāpēc tās būtiski ietekmē kopējo dzīves dārdzību. Pēdējo trīs gadu laikā Viļņas situācija uzlabojusies salīdzinoši strauji, pateicoties būtiskam vidējā atalgojuma līmeņa pieaugumam, kamēr trīs galveno izmaksu pozīcijas palikušas teju nemainīgas. Tas Viļņā dzīvojošajām ģimenēm nodrošinājis stabilu otro labāko dzīves un darba vietu, Rīgu atstājot kā pēdējo Baltijas galvaspilsētu vidū," piebilda Kropa.

Baltijas galvaspilsētu izmaksu pētījumu veicis "Swedbank" Finanšu institūts. Pētījums veikts piekto reizi, salīdzinot tipiskas četru cilvēku ģimenes izdevumu apmēru trīs būtiskākajās izdevumu pozīcijās - pārtikas iegāde, mājokļa un transporta izdevumi - Rīgā, Tallinā un Viļņā. Pārtikas un pakalpojumu izmaksas apsekotas 2021.gada pirmajā ceturksnī.