Otrdien, 11. maijā, plkst. 13 Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē parlamentārieši izskatīs pilsoņu iniciatīvu par valsts apmaksātu ārsta nozīmētu psihoterapiju.
Vērtēs iniciatīvu par valsts apmaksātu ārsta nozīmētu psihoterapiju
Sēdē piedalīsies Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, iesniedzēju, Latvijas Psihoterapeitu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji.
Paredzēts, ka apakškomisijas sēde notiks attālināti, videokonferences formātā.
Jau ziņots, ka šī iniciatīva sākotnēji tika izskatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kas lēma to nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Tajā iniciatīvas pārstāvis Toms Gūtmanis teica, ka parlamentam vajadzētu atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likt valstij apmaksāt ārsta nozīmētu psihoterapiju, jo pašlaik šie pakalpojumi vidusmēra iedzīvotājam ir nepieejami.
Gūtmanis skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu ģimenes ārsta nozīmētu psihoterapijas kursu. Viņš atzīmēja, ka Latvijā vidēji viena psihologa vai psihoterapeita konsultācija izmaksā 40-60 eiro, kamēr citviet Rietumeiropā ar ārsta nozīmējumu tās ir pieejamas bezmaksas.
Gūtmanis piebilda, ka psihoterapija mūsdienu medicīnā ir neaizstājama, bet pakalpojumu dārdzības dēļ psihoterapijas pakalpojumi vidusmēra iedzīvotājam ir nepieejami, tāpēc būtu jāparedz valsts apmaksāta psihoterapija, ja to nozīmē ģimenes ārsts vai ārsts-psihiatrs.
Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidents Rolands Bortaščenoks komisijas sēdē atzīmēja, ka šī ir ļoti aktuāla tēma, un īpaši šis jautājums ir aktualizējies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Pētījumi uzrāda viennozīmīgu tendenci, ka atsevišķās iedzīvotāju grupās cilvēkiem pieaug miega traucējumi, trauksme un depresija.
Arī Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas prezidente Gunta Andžāne atzīmēja, ka viņas pārstāvētajai asociācijai šī iniciatīva patīk un viņa ir gandarīta, ka par šo sākušās diskusijas. Tāpat viņa minēja, ka psihoterapeiti ir tādi pat ārsti kā ģimenes ārsti, tikai ar savu specialitāti, taču valsts neapmaksā viņu pakalpojumus.
Tāpat viņa aktualizēja problēmu, ka viņas pārstāvētajā medicīnas nozarē tiek samazinātas valsts apmaksātas rezidentūras vietas. No četrām pērn tās samazinātas līdz vienai šogad, tādējādi vēl vairāk samazinot šo speciālistu skaitu un pieejamību.