Katru gadu 8. maijā godina un piemin nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus. Postošajā karā nogremdēja arī vairākus simtus zemūdeņu, kas joprojām guļ tumšajās ūdeņu dzīlēs. Pēc kara nākamais traģiskākais periods zemūdeņu statistikā bija 1968. gads, kad vien dažos mēnešos mīklainos apstākļos nogrima četri zemūdens spēkrati, vēsta "National Geographic".
1968. gada notikumi risinājās gluži kā asa sižeta filmā – bruņotas zemūdenes pēkšņi pazūd bez pēdām. Diemžēl tas viss notika realitātē, un šīs četras traģēdijas kļuva zīmīgiem notikumiem pasaules vēsturē.
Kopumā četrās nelaimēs Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā un Vidusjūrā bojā gāja 318 jūrnieki no Izraēlas, Francijas, Padomju Savienības un ASV. Lai arī gadu gaitā ir atklātas dažādas detaļas par tā gada notikumiem, patiesie zemūdeņu nogrimšanas iemesli līdz pat šai dienai paliek neskaidri, un daudzi vēsturnieki un pētnieki turpina tos izzināt.
"Dakāra"
Izraēlas flotes zemūdene "Dakāra", ar 69 apkalpes locekļiem uz klāja, bija pirmā no četrām, kas tajā liktenīgajā gadā pazuda. Otrajā pasaules karā, 1943. gadā, zemūdeni izgatavoja Lielbritānijas Karaliskās Jūras kara flotes vajadzībām, bet vēlāk, 20. gadsimta 60. gadu vidū, ar elektrību un dīzeļdegvielu darbināmo zemūdens spēkratu pārdeva Izraēlai. Pirms pārdošanas zemūdeni ievērojami pārbūvēja, palielinot tās garumu par vairāk nekā trim metriem, veidojot tās korpusu un virsbūvi plūdlīnijas formā, uzlabojot dzinējus un samazinot tās radīto troksni pārvietošanās laikā.