Dita Lūriņa: Ienīstu psihoterapijas kultu un runāšanu gadu gadiem, auklējoties ar sāpītēm (5)

Vaicāta par krīzēm savā dzīvē, it īpaši 30 gadu vecumā, un kā ar tām tikusi galā, Lūriņa atbildēja visai kategoriski: 

"Ienīstu psihoterapijas kultu un runāšanu gadu gadiem, auklējoties ar sāpītēm. Man ir laimējies parunāt ar gudriem cilvēkiem krīzes brīžos. Tā reizēm ir viena saruna, no kuras viens teikums kļūst par ceļa spieķi vai ceļa maizi ilgam laikam."

Vēlāk sarunas gaitā viņa paskaidroja, ka šāds viedoklis nav par tiešām smagiem gadījumiem, kad cilvēki vēršas pie psihoterapeita, lai saņemtu palīdzību, tomēr uzskata, ka pie speciālista jāvēršas tad, ja ir "ko risināt".

"Man ir kolēģi, kuri pēc ilgstošiem psihoterapeita apmeklējumiem sāk runāt vienādos formulējumos. Es varu traka palikt!

Manuprāt, tas ir noziegums. Jo mums visiem ir bērnības traumas. Pat vislaimīgākā bērnība iesit traumas, jo bez tām nav iespējams izaugt.

Esmu ticīgs cilvēks, lai gan šajā dzīves periodā ar Dievu sen neesmu parunājusi. Bet nekad neesmu šaubījusies, ka viņš ir. Es atbildes meklēju jebkur un visur. Mans kareivīgums nav par to, ka sevi jāsaņem rokās un jāiet uz priekšu. Es zinu, ka depresija ir slimība. Es runāju par auklēšanos ar traumiņām, un to provocē cilvēki, kas ar to pelna," uzskatu pauda aktrise. 

Pilnu interviju ar Ditu Lūriņu lasiet žurnāla "Una" jaunākajā numurā!