Viņš informēja, ka sadarbībā ar tūrisma nozares nevalstiskajām organizācijām bija izstrādāti grozījumi likumā, kas paredzēja legalizēt hosteļus un noteikt šīs uzņēmējdarbības normatīvo regulējumu. Taču šie priekšlikumi tika noraidīti.
Mēģinot ierobežot hosteļus ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tika saņemtas atbildes no valsts institūcijām, piemēram, Ekonomikas ministrijas, ka pašvaldība nevar regulēt komercdarbības veidus savā teritorijā.
Pašlaik lielākā problēma ar nelegālo hosteļu kontroli esot tad, ja tie ierīkoti telpās, kurām noteikts dzīvojamās telpas statuss. Līdz ar to hosteļu īpašnieki izmanto robus likumos, slēdzot līgumus par telpu nomu ar saviem klientiem, novēršot iespēju šo nelegālo rūpalu slēgt.
Piemēram, nelegālajā hostelī Merķeļa ielā, kur notika traģisks ugunsgrēks, oficiāli bija dzīvojamās telpas, kas tika iznomātas un īpašnieks nodokļus bija nomaksājis.
Būvvalde varētu slēgt nelegālo hosteli tad, ja tas būtu ierīkots nedzīvojamās telpās vai arī tiktu konstatēta būvniecība, kas apdraud ēkas konstrukcijas un sabiedrības drošību, tika skaidrots deputātiem.
Rīgas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis uzsvēra, ka lielākā problēma ir ar patvaļīgas būvniecības ierobežošanu. Viņš informēja, ka jau iepriekš bija izstrādāti priekšlikumi aizliegt atsavināt nekustamo īpašumu, ja ir veikta patvaļīga būvniecība.