Vakcīnu pētījumu sākotnējais mērķis bija pārliecināties, vai vakcīnas samazina apstiprinātus saslimšanas gadījumus. Ieguvums, uz ko cerēja, ir, lai cilvēki neslimo smagi, nenonāk slimnīcā un nemirst. Taču to, vai vakcīnas samazina arī inficēšanos vispār un vīrusa transmisiju, vēl pēta. Pētījumā ar vairāk nekā deviņiem tūkstošiem mediķu Izraēlā noskaidrojās, ka Pfizer/BioNTech vakcīna samazina inficēšanos par 75%. Savukārt CDC publicēja pētījumu, kurā piedalījās teju četri tūkstoši veselības aprūpes darbinieku. Infekcijas gadījumu skaits pēc Moderna vai Pfizer/BioNTech vakcīnas saņemšanas samazinājās par 90%. Tāpat BBC ziņo par pētījumu, kurā atklājies, ka jau divas nedēļas pēc pirmās Pfizer/BioNTech vai AstraZeneca vakcīnas saņemšanas bija teju uz pusi mazāka iespējamība, ka infekcija tiks nodota kādam mājsaimniecības loceklim.
“FAUČI UN 6 CITIEM NO NAISI PIEDER MODERNA VAK(ĪNAS PATENTI”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Entonijs Fauči ir ASV galvenais infektologs, Nacionālā alerģiju un infekciju slimību institūta (NIAID) direktors. Līdzīgs apgalvojums, ka Fauči pieder puse no Moderna Covid-19 vakcīnām, kļuva populārs arī ASV. To pārbaudīja faktu pārbaudītāji The Dispatch un secināja, ka tā nav taisnība.
Kad pagājušajā gadā Moderna sāka Covid-19 vakcīnas izveidi, to atbalstīja tās zinātniskie partneri ASV valdībā. 2020.gada janvārī Nacionālā veselības institūta (NIH) zinātnieki izstrādāja molekulu, kas nepieciešama Moderna vakcīnai, lai izraisītu cilvēka imūnreakciju pret vīrusu, ziņoja The Washington Post. Medijs Axios norādīja, ka NIH pretendē uz vakcīnas patenta īpašumtiesībām. Patenta pieteikumu iesnieguši arī četri institūta zinātnieki, raksta medijs. Taču Fauči nav šo pētnieku vidū.
Sazvanījām Sprūdi un vaicājām, vai viņa pārbaudījusi ierakstā paustos faktus un kāpēc izplata nepatiesu informāciju. Viņa atbildēja, ka ieraksts “atbilst manai pārliecībai”. Centāmies arī noskaidrot, kādi ir Sprūdes pierādījumi, piemēram, apgalvojumam, ka vakcīna ir gēnu terapija, taču viņa sacīja, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotu atbildes par konkrētiem jautājumiem. Atbildēt viņa gan nesolīja: “Ja man būs laiks un ja tiešām tie jautājumi būs tādi pamatoti, ka tiešām es gribētu diskutēt, tad mēs varam.” Re:Check 28.aprīļa vakarā deputātei nosūtīja arī detalizētus jautājumus e-pastā, taču līdz raksta publicēšanai viņa atbildi nesniedza.