Raidījums: Latvijas labā spiegojošo pāri no Kaļiņingradas ar SAB darbinieku savedis bijušais Rīgas domes deputāts Skuja

Pirms nedēļas Čehija, saistībā ar munīcijas noliktavas spridzināšanu, izraidīja 18 Krievijas vēstniecības darbiniekus. Kā atbalstu žestu arī citas valstis tajā skaitā Latvija palūdza aizbraukt vairākiem vēstniecību darbiniekiem.

Lai kaut kā pretdarbotos, Maskava velk laukā savus "veiksmes" stāstus. Pirms nedēļas Krievijas TV demonstrēja jaunus faktus par it kā SAB labā spiegojošo laulāto pāri no Kaļiņingradas. Krievijas opozīcija un politikas vērotāji Latvijā gan izsaka šaubas par Kremļa kontrolēto televīziju atklāto faktu patiesumu.

Kaļiņingradas iedzīvotāja Antoņina Zimina tika aizturēta 2018. gada jūlijā. Gadu vēlāk arestēts arī viņas vīrs Konstantīns Antonecs. Viņus vaino valsts nodevībā un spiegošanā Latvijas labā. Līdz šim Krievijas mediji par notikušo stāstīja maz. Aizturēto radinieki un vecāki apgalvoja, ka apsūdzības ir absurdas un nesaprotamas - abi savās kāzās 2015.gada aprīlī kā viesi bija uzaicinājuši kādreizējo Ziminas kursabiedru, kurš strādā Federālajā drošības dienestā.

Nodarbojies ar pretizlūkošanu. Kāzu video un foto arī ar viņu parādījušies soctīklos un medijos. Lai arī svinību laikā šis drošības struktūru darbinieks ar savu nodarbošanos visiem lepojies, foto publicēšana iztulkota kā slepenas informācijas izplatīšana. Tāpēc laulātais pāris arestēts.

Antoņinas Ziminas tēvs Konstantīns sacīja: "Viņš teica, ka strādā FDD. Ja ir kādi projekti, tad viņš ir gatavs palīdzēt ar šiem projektiem. Bijušais Antoņinas Ziminas klasesbiedrs Konstantīns Deņisenko, kurš svētkos piedzērās, pēc tēva teiktā tajā brīdī bija Krievijas specdienesta darbinieks."

No publiskiem avotiem zināms, ka 2012. gadā sieviete beidza studijas Kanta vārdā nosauktajā Baltijas federālajā universitātē Kaļiņingradā. Pēc tam kā eksperte strādājusi šīs pašas universitātes paspārnē izveidotajā un Krievijas valdības finansētā Gorčakova publiskās diplomātijas atbalsta fondā.

Abas institūcijas Latvijas drošības dienesti vairākkārt pieminējuši savos ziņojumos, kā vietas, kur top Latvijai un Baltijai nedraudzīgi pētījumi. Satversmes aizsardzības birojs konstatējis - Gorčakova fonda mērķi pilnībā atbilst Krievijas specdienestu interesēm. Savulaik tas centies nodibināt kontaktus arī ar Krievijas propagandas pētniekiem Latvijā. Bet viņi no sadarbības atteikušies.

Bijušais Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors teica: "Gorčakova fonds un Kanta universitāte Kaļiņingradā - tas ir areāls, kas ir arī ģeogrāfiski tuvāks un viņi pētījuši šeit Latvijā, kas ir kas. Kurš ir kurš Latvijas elitē. Kas ir formālie varas pārstāvji, kas neformālie varas ietekmētāji.

Dažādas aptaujas veic, komunicē ar politologiem. Viņi mēģināja arī ar mums komunicēt, bet mēs, redzot, uz kurieni tā saucamais dialogs ved un redzot, ka tam nav vērtīga pienesuma Latvijas diplomātijai un ārpolitikai, tad mēs tos kontaktus griezām nost."

Sūdzības apmierināšana noraidīta. Lēmums - atstāt spēkā Maskavas tiesas piespriesto. Galējais verdikts Antoņinas Zeminas un Konstantīna Antoneca lietā. Laulātais pāris no Kaļiņingradas, kuri iepriekš tika atzīti par vainīgiem valsts nodevībā. Un šobrīd nav spējuši atspēkot spriedumu.

Pirms nedēļas Kremļa kontrolētā televīzija "Rossija 24" un pēc tam arī saistītie interneta portāli "Sputnik" un "Baltnews" atskaņoja jaunu notikušā versiju.

Tiek demonstrēta īsziņu sarakste starp Gorčakova fonda eksperti Ziminu un kādu it kā Latvijas Satversmes aizsardzības biroja darbinieku ar pseidonīmu "Andress". Viņš sievieti mudinājis arī ar vīra Kaļiņingradas apgabala Ekonomikas ministrijas jurista palīdzību zagt slepenu informāciju.

Krievijas televīzija apgalvo, ka Antoņina Zimina ar SAB darbienieku iepazinusies Rīgā. Starpnieks bijis Jānis Mārtiņš Skuja. Tolaik Rīgas domes deputāts.

Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieks norādīja: "Zemina no 2012.gada, braucot uz Baltijas valstīm, tajā skaitā Latviju, izmantojot noteiktu savu paziņu loku, vienā no pasākumiem iepazinās ar izlūkošanas dienesta darbinieku.

Tas notika pēc viņas agrākā paziņas Jāņa Mārtiņa Skujas lūguma. Jānis viņu sarakstē figurē kā "JMS", bet Latvijas izmeklētājs ir tas pats "Andress". Zemina izmantoja konspirācijas metodes un tās ievēroja."

NP: "Noskatoties sižetu - kādas pašam domas par to visu ir?"

Skuja: "Nu, cik var ticēt kremļa medijiem? Cik var ticēt sputnikiem, solovjoviem, kiseļeviem, skabajevām, simonjanām. Sižets ir forš priekš krimināla stāsta, priekš Holivudas filmiņas. Neko vairāk es nevaru pateikt."

Skuja plaši zināms kā Tibetas atbalstītājs, skaļš Ķīnas pretinieks, uz Latviju vedis Krievijas opozicionārus. Mudina Rīgā izveidot Krievijā nošautā Borisa Ņemcova ielu.

Citu valstu parlamentos lobē Krievijas cietumā nogalinātā finansista Magņicka likumu, kas sankcijām pakļauj Krievijas politikai tuvāk stāvošos. Skuja uzskata, ka savu publisko aktivitāšu dēļ nonācis Krievijas dienestu redzeslokā. Un kādreizējā pazīšanās ar tagad valsts nodevībā vainoto izspēlēta kā spiegu sižets ar Krievijai izdevīgu iznākumu.

"Kas var būt labāks par Kremļa Baltijas kuratoriem kā mans uzvārds. Un saistot ar 2012. gada notikumiem, kad Antoņina bija ieradusies Latvijā.

Rīgas domē es biju frakcijas vadītājs un pie manis vērsās ar lūgumu pieņemt Krievijas jauniešus, lai runātu par demokrātiju, par valodas jautājumu, krievu skolu slēgšanu. Un es biju tas, kurš šos jauniešus pieņēma. Frakcijas telpa bija pilna. Tur bija kopsummā pie 20, bet jaunieši bija kādi padsmit. Un pēc tam kā jau pēc jebkura pasākuma, kafija, cepumiņi, sarunas. Un es esmu pietiekoši atklāts un vienkāršs cilvēks, protams notiek kāda atbilžu jautājumu sesija, jau kaut kādi dialogi, sarunas. Jā, es ar daudziem jauniešiem runājos un tikos un tajā skaitā ar šo meiteni es iepazinos. Protams, vizītkaršu apmaiņa, protams, loģiski pēc tam "Facebook" draudzība. Nu, es tā kā atbildēju.

Es Antoņinu pazīstu, mēs esam ar viņu runājuši, uz kāzām es aicināts netiku. Par "Andresiem" vai vēl kaut ko, tas jau ir viņu pārziņā. Es vienu Andresu pazīstu un tas ir Igaunijas parlamenta deputāts Andress Herkels. Tas ir vienīgais, ko es varu teikt," norādīja Skuja.

NP: "Tad tā epizode, kur tiek minēts, ka jūs esat bijis tā kā starpnieks starp SAB un cilvēku, kurš dzīvo Kaļiņingradā, tad tas nav patiesība?"

Skuja: "Tas tā nevarētu būt, jo vienīgo SABistu, gan bijušo, ko es pazīstu, tas ir tas, kurš ražo garšīgas šprotes. Tā kā man grūti nokomentēt par kādu SAB viņi runā."

Zināms, ka pārim izvirzītas papildu apsūdzības par došanos uz Latviju, kur viņi it kā esot nodevuši slepenu informāciju Latvijas izlūkdienestiem. Skuja minēts kā starpnieks. Krievijas televīzijas sižetā atskaņotas arī valsts nodevībā apsūdzētās sievietes it kā pārtvertas telefonsarunas ar Lietuvas dienestiem. Tajā viņa sola atklāt kādu slepenu informāciju, ja tiks dota iespēja caur Lietuvu iebraukt Latvijā.

NP: "Klausoties gan balss intonāciju, gan arī izteiksmes formu šajās it kā pārtvertajās telefonsarunās, kur šī Ziminas kundze zvana Lietuvas dienestiem. Ko tas liek domāt? Pēc kā tas izklausās?"

Skuja: "Cik es atceros viņas balsi un runāšanas veidu un tempu, šeit es drīzāk sadzirdu cilvēks ir nobijies.

Vai nobijies tāpēc, ka ir tiešām baigās ziepes un viņai ir jāmūk un viņa lūdz palīdzību, vai cilvēks ir nobijies, tāpēc, ka kāds saka - vai nu 13 gadi vai nu tagad zvani, lasi, runā, raksti, meklē, mēģini kaut kā tur tikt iekšā, bet nu jau mūsu uzraudzībā un visu darīsi, ko mēs teiksim.

ā kā man grūti to pateikt, bet vēlreiz - atceroties… Cik es varu atcerēties, tas neizklausās pēc cilvēka, kurš ir bez baigām bailēm un gatavs darboties un nodot savu slikto valsti. Tas tā noteikti nav."

Sižetā pieminētais Satversmes aizsardzības birojs atbildē "Nekā personīga" ir lakonisks.

Satversmes aizsardzības biroja atbilde raidījumam: "SAB nekomentē minēto sižetu. Vienlaicīgi norādam, ka Satversmes aizsardzības biroja vārda izmantošana ir vērtējama kā Latviju diskreditējoša un provokatīva darbība, kas vērtējama pašreizējo starptautisko attiecību kontekstā, saasinoties Krievijas attiecībām ar Rietumvalstīm."

Gan Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, gan citi politikas eksperti šo tiesas prāvu un pierādījumus vērtējuši ar aizdomām. Netiek izslēgts, ka šīs personas ilgu laiku darbojušās Krievijas interesēs. Vai centušies pildīt dubultaģentu lomu. Bet kaut kas Federālā drošības dienesta operācijā nogājis greizi un nolemts viņu darbību izgaismot, radot stāstu par nodevējiem, lai šādi iebiedētu citus Krievijas iedzīvotājus.

Interesants fakts, ka kāzās kopā ar FDD Kaļiņingradas apgabala pārvaldes kapteini Maksimu Deņisenko 2015. gadā piedalījies arī tolaik Rīgas domes deputāts no Saskaņas Ruslans Pankratovs. Viņš redzams arī kāzu foto. Kad Nekā personīga izdodas ar viņu sazināties, uzzinādams sarunas tematu, Pankratovam pēkšņi rodas pārrāvumi sakaros un pēc tam viņš uz atkārtotiem zvaniem vairs neatbild.

NP: "Kā jūs satikāties ar šo sievieti? Kā jūs viņu pazināt?"

Pankratovs: "Kas, lūdzu, vēlreiz…"

NP: "Varat tagad telefoniski pateikt. Kā jūs to sievieti pazināt? Kā jūs satikāties? Tas ir no Kanta universitātes laikiem?"

Pankratovs: "Āāā…. Nu, tagad es… ēēē…. Tagad es āāā. Dzirdu, nedzirdu. Varbūt jūs piezvaniet vēlreiz… Hallo."

NP: "Jā, es dzirdu. Hallo."

Pankratovs: "Neko nedzird."

Bijušais Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs sacīja: "Es esmu Aleksejs Holostovs. Krievs. Latvijas pilsonis. Krievijas teritorijā atrodos pēc Latvijas specdienesta uzdevuma."

Līdzīgi skaļi spiegu skandāli ar televīzijas līdzdalību notika laikā, kad Latvijas un Krievijas starpā saspīlējumu bija radījuši notikumi Ukrainā. Televīzijas kanāla NTV sižetā par Latvijas Drošības policijas spiegu nodēvēts Aleksejs Holostovs, bijušais Saeimas deputāts no "Saskaņas".

Vai Holostovs darbojies Latvijas dienestu labā, vai spēlējis dubultaģenta lomu, plašāku ziņu par notikušo līdz šim nav bijis. Arī no Latvijas dienestu puses.

"Tika pret man izdarīts psiholoģisks spiediens, šantāža un man šajos apstākļos nācās parakstīt sadarbības dokumentu ar Latvijas Drošības policiju," teica Holostovs.

Pēc nopratināšanas, kas izskatās iepriekš iestudēta, Holostovs tiek nogādāts uz lidostu un no Krievijas izraidīts.

2015. gada martā, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, NTV ziņo par notvertu Latvijas spiegu - aviācijas ekspertu Andreju Dudarevu. Viņš strādājis Latvijas armijā, vēlāk par Civilās aviācijas aģentūras gaisa novērošanas speciālistu. Krievijas ieskatā Dudarevs bija dubultaģents un piedāvājis pārdot vecus NATO aviācijas maršrutus un topošo militāro objektu atrašanās vietas.

"Jūs iztēloties nespējat, kādā stāvoklī es atrodos mājās. Es dzīvoju kā uz pulvera mucas," teica Andrejs Dudarevs.

Kā vēlāk Dudarevs skaidro intervijās Latvijas medijiem - viņš aizbraucis uz Pēterburgu, lai iestātos aviācijas augstskolā, bet līdz dokumentu iesniegšanai neesot ticis.

Uzzaicināts uz pārrunām, kur "dīvaini intervētāji" par viņa dzīvi zinājuši visu līdz sīkākajai detaļai un apvainojuši, ka viņš vēloties izspiegot Krievijas aizsardzības resoru un militāro aviāciju.