Šodien, 4. maijā, Latvijā atzīmē Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Šogad aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Portāls "Apollo.lv" apkopojis 10 faktus, kas jāzina par šo datumu, un 10 idejas svētku svinībām.
10 fakti par Baltā galdauta svētkiem
1. Latvijas Republika valstisko neatkarību zaudēja Otrajā pasaules karā
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika valstisko neatkarību zaudēja Otrajā pasaules karā (1939 – 1945), kad to 1940. gadā okupēja un anektēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), iepriekš par šādu soli 1939. gada 23. augustā Maskavā slepeni vienojoties ar nacistisko Vāciju (Molotova – Ribentropa pakts).
Otrajā pasaules karā uz laiku Latvija nonāca arī nacistiskās Vācijas kontrolē, taču kara beigās Latvijas teritorija atkārtoti nonāca PSRS noziedzīgā režīma kontrolē.
Otrā pasaules kara noslēgumā Latvijas valstij neatkarība atkal tika liegta, lai gan vairums rietumvalstu Latvijas pievienošanas fakta PSRS likumību neatzina.
2. Neatkarības atjaunošanas ideja Latvijā atdzima 80. gadu otrajā pusē
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Latvijas valsts turpināja pastāvēt ne tikai de iure, bet arī Latvijas iedzīvotāju sirdīs. Iedzīvotāju vārdā, kuri ilgus gadus PSRS stingri kontrolētajā Latvijā bez represīvām sekām atklāti šo domu paust nevarēja, par neatkarības atjaunošanas nepieciešamību runāja latviešu trimda un Latvijas Republikas ārlietu dienests Rietumvalstīs.
1986. gada septembrī Jūrmalā notika PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās. Tās laikā ASV prezidenta vecākais konsultants Dž. F. Metloks pirmo reizi "uz Latvijas zemes" publiski paziņoja, ka ASV neatzīst Baltijas valstu varmācīgu iekļaušanu PSRS sastāvā.