"Palaida vaļā rokas un nokrita." Sieviete izlec no balkona, ģimenei aizdomas par pašnāvības izdarīšanu medikamentu ietekmē

Ģimene aprunājusies ar blakus esošā tirdzniecības centra apsargiem, kuri novērošanas kamerās varētu būt redzējuši notikušo traģēdiju.

Sieviete paņēmusi ķeblīti, lai uzkāptu uz balkona margām, uz tām sēdējusi aptuveni četras minūtes, pēc tam palaidusi vaļā rokas un atmuguriski izkritusi.

Mamma bija vājdzirdīga un stāstīja bērniem, ka galvā skan trokšņi. Neskaitāmie ārstu apmeklējumi nevainagojās ar panākumiem. Ieilgusī kaite noveda pie antidepresantu un miega zāļu lietošanas.

Sarakste ar ģimenes ārsti saglabājusies mammas telefonā. Redzams, ka medikamenti izrakstīti pēc mammas lūguma.

Daktere vien atbildējusi: "Izrakstīju", neuzdodot nekādus jautājumus. Kad ģimenes ārstei lūgts paskaidrot, vai abus antidepresantus var lietot paralēli un kopā ar miega zālēm, ārste līdz pat izdarītajai pašnāvībai pēc 11 dienām tā arī neatbildēja. Sieviete neapmeklēja ārstu klātienē, jo maskas traucēja uztvert sacīto.

"Zāļu instrukcijā rakstīts, ka tās var radīt pašnāvniecisku tieksmi. Pirmo desmit dienu laikā jābūt ārstu uzraudzībā. Mēs konstatējām, ka zāļu paciņā trūkst piecu tablešu. Tātad piecas tabletes bija izdzērusi," norādīja Iveta.

Par notikušo piederīgie vērsušies arī Veselības inspekcijā, kas vērtēs ģimenes ārstes atbildību. Vēršoties pie raidījuma "Bez Tabu", ģimene cer, ka izdosies nosargāt kāda cita cilvēka dzīvību.

Ģimene vairākkārt vērsusies arī Valsts policijā un vēlas, lai tiktu noskaidrots, kādā vielu ietekmē atradusies mamma.

"Uz galda virtuvē atradu dažādas zāles. Tās zāles esmu lietojis arī es, zinu, cik spēcīga ir to iedarbība. 18. martā tika izrakstītas daudzas spēcīgas zāles. Mēs aizbraucām pie ģimenes ārstes. Viņa īsti nožēlu neizteica, norādīja, ka daudziem izraksta šīs zāles. Arī savai mammai," teica Uldis.

Psihiatrs Elmārs Rancāns norāda, ka Latvijā depresijas vieglā formā tiek ārstētas ģimenes ārstu praksēs, ja situācija pasliktinās, jāiesaista psihiatri.

"Jārēķinās, ka pašnāvības domas tiek novērotas daudziem depresijas pacientiem. 5-10% depresijas pacienti dzīvi beidz pašnāvībā. Tas ir traģisks iznākums. Ļoti svarīgi saprast, ka depresija visu laiku nenorit vienmērīgi, var būt pacienta pašsajūtas svārstības. Brīdinājums par pašnāvību risku medikamentu instrukcijas parādījās desmit gadus atpakaļ. Klīniskos pētījumos atsevišķā, šaurā pacientu grupā (gados jauni pacienti, ar īpašām depresijas formām) tika novērots, ka depresīvās domas pastiprinās. Drošības labad oficiālās valsts iestādes, ražotāji iekļāva šo brīdinājumu par iespējamiem riskiem," teica Rancāns.

Pašnāvību skaits Latvijā ir nemainīgi augsts. Katru gadu no dzīves brīvprātīgi atsakās 300 iedzīvotāju. Profesors atklāj, ka ar depresiju Latvijā sirgst līdz 150 tūkstošiem valstspiederīgo.

Tikai katrs desmitais meklē palīdzību pie speciālistiem. Medikamentu instrukcijās aprakstītās pašnāvības tieksmes jāuztver kā zāļu ražotāju piesardzība, vēsta raidījums.

Ja cilvēka uzvedībā tiek pamanītas domas vai tieksmes uz pašnāvību, nekavējoties jāzvana 110.

Video: "Bez Tabu" sižets