Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir ieviesti uz ierobežotu laiku, pastāv riska faktors, ka pēc 30.jūnija potenciāli pieaugs bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
LM: Pēc 30. jūnija pieaugs bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits
Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (PCL; KPV LV) sēdē atzīmēja, ka tuvāko mēnešu laikā varētu beigties nodarbināto atbalsta pasākumi, līdz ar to nevar izslēgt, ka potenciāli pieaugs bezdarbs.
"Mums pašlaik visi pasākumi no Labklājības ministrijas puses ir plānoti līdz 30.jūnijam, un nekādi papildu pasākumi netiek plānoti, līdz ar to pastāv riska faktors, ka pēc jūnija, iespējams, varētu pieaugt bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits," atbildot uz Ģirģena pausto norādīja Stabiņa.
Sēdē arī tika uzklausīts Valsts kontroles (VK) ziņojums par Labklājības ministrijai piešķirtā finansējuma izlietojumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta izmaksai. Šajā sakarā VK secinājusi, ka piešķirtais finansējums izlietots atbilstoši normatīvajiem aktiem, "pabalsts ir piešķirts tikai tām personām, kas atbilst attiecīgajos likumos paredzētajiem kritērijiem".
VK pārstāve Ilze Grīnhofa sēdē sacīja, ka VK arī konstatējusi novirzes finansējuma plānošanā - "ja sākotnēji bija aplēsts, ka no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" abiem pabalstiem būs nepieciešami 36,8 miljoni eiro, tad faktiski tika izlietots būtiski mazāk".
"Konstatētā novirze ir saistīta ar to, ka sākotnēji bija plānots, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksa būs vairāk nekā 18 000 personām mēnesi, taču faktiski tas bija nedaudz virs 4000. Tāpat arī attiecībā uz jaunā speciālista pabalstu - to pieprasīja tikai 94 personas, bet sākumā tika prognozēts, ka to varētu pieprasīt 3733 personas," atzīmēja VK pārstāve.
Jau ziņots, ka dīkstāves atbalsta izmaksa šobrīd ir noteikta līdz 30.jūnijam.
Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad marta beigās bija 9,1%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Vīriešu vidū bezdarba līmenis martā, tāpat kā februārī, saglabājās 10,3% līmenī, bet sieviešu vidū faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8%.
Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmēja, ka arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās saglabājoties 8,2% līmenī.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka salīdzinājumā ar 2020.gada martu faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 1,3 procentpunktiem, bet reģistrētā bezdarba līmenis gada laikā palielinājies par 1,4 procentpunktiem.
2021.gada martā Latvijā bija 87,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,2 tūkstošiem vairāk nekā februārī un par 11,1 tūkstoti vairāk nekā attiecīgajā periodā 2020.gadā, kad Latvijā pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
Savukārt kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 13 tūkstošiem.