Šodienas redaktors:
Dace Otomere

"Cilvēkiem ir grūti to pieņemt." Ornitologs atklāti par drāmu Durbes jūras ērgļu ligzdā (6)

Foto: Ekrānuzņēmums

Pirmdien, 26. aprīlī, Latvijas sabiedrību satricināja ziņa par notikumiem Durbes jūras ērgļu ligzdā - mazuļi tika uz vairākām stundām atstāti un nosala, bet vēlāk mātīte, atgriežoties ligzdā, tos apēda. Lai arī notikums ir skumīgs, Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologs Jānis Ķuze sarunā ar portālu "Apollo.lv" norāda, ka vērtēt šīs lietas pēc cilvēku vērtību skalas nevajag, un varam priecāties par iespēju vērot šo fenomenālo ligzdu. Notikumus tajā Ķuze pielīdzina seriālam.

Ligzdošana jūras ērgļu ligzdā Durbē sākās veiksmīgi - ērgļu pāris Raimis un Milda sāka kopīgi ligzdot jau ceturto reizi. Kamēr Milda perēja trīs olas, Raimis viņu apgādāja ar barību un reiz pat atnesa viņai brokastīs kaķa atliekas. Taču 27. martā tēviņš devās barības meklējumos, no kuriem vairs neatgriezās. 

Pēc tam Mildu sagaidīja pamatīgs pārbaudījums. Pēc vairāk nekā nedēļu ilgas badošanās, izdzīvošanas instinkts piespieda Mildu uz vairākām stundām pamest ligzdu un perējumu, lai dotos barības meklējumos. Tomēr, kad šķita, ka stāstam pienākušas skumjas beigas, pie apvāršņa parādījās jauns potenciālais "ģimenes galva", ar kura palīdzību pat izšķīlās divi mazuļi.

Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologs Jānis Ķuze skaidro, ka "šis ērglis uzņēmās jaunā tēviņa funkciju, tomēr neuzņēmās tēva lomu šiem mazuļiem, kurus viņš pats bija palīdzējis šajā ligzdā izperēt".

"Proti, barība netika nesta un mazuļi tika apēsti, kas bija jau sagaidāms scenārijs," stāsta ornitologs un piebilst, ka

"tas, ka šī sezona vispār tika izvilkta tik ilgi, bija pārsteigums, jo negatīvu prognozi mēs izteicām uzreiz pēc tam, kad Raimis pazuda, taču situāciju mainīja šī jaunā tēviņa uzrašanās".

Tēviņš nepieņēma cāļus kā paša mazuļus

Ornitologs skaidro, ka šāds iznākums bijis vairāku faktoru kopums un, lai arī daba ir daba, "nozīmīgu lomu spēlēja tas, ka šie mazuļi nebija tēviņa mazuļi".

"Jo vairāk putni ir investējuši ligzdošanas procesā, jo grūtāk viņiem ir šos mazuļus pamest - tas zināms arī no citām sugām. Lielus mazuļus, kas jau krietni paaugušies un apspalvojušies, mātīte, iespējams nemaz neēstu.

To mēs redzējām pāgājušogad klinšu ērgļu ligzdā, kur no bada mira jau liels mazulis - tā arī viņš tajā ligzdā palika, un tas mums par kaut ko liek aizdomāties," norāda Ķuze.

Tāpat milzīgu lomu spēlējis tas, ka tēviņš nepiedalījās ligzdošanas procesā no paša sākuma.

"Šis tēviņš ielēca jau krietni aizgājuša vilciena pēdējā vagonā un bija skaidrs, ka viņš nepildīs tēviņa funkcijas tādā apjomā kā to darītu cits pieaudzis putns ar saviem mazuļiem ligzdā," viņš stāsta.

Būtiski esot arī tas, ka mēs nezinām, kāds ir šī tēviņa fons, piemēram, vecums un pieredze.

Kāda nākotne sagaida Mildu?

Ķuze atzīmē, ka prognozēt nevar neko, tomēr viens variants, kas varētu notikt, ir, ka pāri veidos ligzdā šobrīd vērojamie ērgļi, otrs - iestāsies "karuselis" - putnu mainīšanās, konfliktēšana, kā rezultātā varbūt ligzdā ligzdos pavisam citi putni.

"Ļausim lietām iet savu gaitu, vērosim, kā tas attīstās. Pats galvenais, ka Milda pēc šīs neveiksmīgās ligzdošanas un ilgstošās badošanās ir, kā izskatās, vesela," norāda ornitologs.

"Izprast, bet nevērtēt emocionāli pēc cilvēku vērtību skalas"

"Ja paskatāmies uz šo pašu ligzdu, tajā notikušas tādas lietas, ko cilvēkiem pieņemt ir ļoti grūti.

Piemēram, kad ligzdā ienesa dzīvus lapsēnus un sāka tos ēst - cilvēkiem uz to ir grūti skatīties un pieņemt.

Dabā tas tā notiek, neatkarīgi no tā - pieņemam to vai nē. Tie vienkārši ir dabas likumi.

Labākais, ko varam darīt, ir mēģināt to izprast, bet nevērtēt emocionāli pēc cilvēku vērtību skalas," norāda Ķuze, minot, ka regulāri saņem cilvēku ieteikumus par vēlamajām darbībām.

"Es negribu šos cilvēkus tiesāt, jo es saprotu viņus cilvēciski. Protams, ka visi skatās savas izpratnes un zināšanu robežās, bet arī šogad, kad Milda palika viena, mēs saņēmām virkni ideju, lai apgādājam viņu ar barību, piemēram, ar dronu. Labi, ka mēs to neizdarījām - mēs to situāciju būtu padarījuši daudz sliktāku," viņš skaidro.

Ornitologs vērš uzmanību, ka pēc trim veiksmīgi aizvadītām ligzdošanas sezonām, arī šādas sezonas sagaidīšana bijis tikai laika jautājums.

"Šajā gadījumā interesanti ir tas, ka mums ir brīnišķīga iespēja ļoti detalizēti vērot ligzdā notiekošo. Protams, varbūt ārpus ligzdas notiek kas vēl svarīgāks, piemēram, varbūt 300 metrus no ligzdas konflikta laikā tika nogalināts pirmais tēviņš, bet to mēs nezinām, mēs varam spriest tikai par to, kas notiek ligzdā.

"Šī ligzda ir fenomens, ko varam vērot jau septīto gadu. Ārkārtīgi interesanta notikumu vēsture - kā vesels seriāls, ko varam vērot."

Notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē iespējams sekot šeit.

Ziedot tiešraižu atbalstam var LDF mājaslapā vai ar "Mobilly".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu