Traģēdija Tukumā ⟩ Kas zināms līdz šim?

Ja runājam par uzbrukumiem, arī tas piedzīvots jau iepriekš, taču diemžēl tam netika pievērsta plaša uzmanība, jo cietušās personas policijā izlēma nevērsties. Arī medijos par šo netika rakstīts, tomēr no Tukumā notikušās traģēdijas šis gadījums atšķiras ar to, ka viens no cietušajiem bija vērsies pēc palīdzības," stāsta Zālītis.

Zālītis pauž, ka cilvēki par naida noziegumiem neziņo.

"Tas nav tāpēc, ka naids Latvijā nepastāvētu, bet, pirmkārt, cilvēki to neatpazīst un, otrkārt, baidās.

Ja runājam par seksuālo orientāciju, ir jāsaprot, ka, ziņojot policijā par naida uzbrukumu seksuālās orientācijas dēļ, policijā "jāiznāk no skapja", ko liela daļa cilvēku nemaz nav izdarījuši tuvāko lokā.

Man ir grūti minēt, kur Latvija atrodas statistiski pret citām valstīm, taču Eiropas Padome ziņo, ka naida noziegumi ir nepietiekami izmeklēti, par tiem netiek pietiekami ziņots," viņš stāsta.

Zālītis norāda, ka likumdošanas ziņā Latvija ir priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā, aiz sevis atstājot vien Poliju. "Ja skatāmies plašāk, aiz mums paliek tādas valstis kā Turcija, Krievija un Azerbaidžāna.

No 49 Eiropas valstīm esam 41. vietā. Ir jāskatās kritiski, kāpēc tas tā ir.

Viens no homofobijas iemesliem ir konstantā politiķu retorika par to, kā arī cilvēku nesodāmība.

Par naida runu neviens netiek sodīts, viņi jūtas vareni un turpina to darīt. Tāpat tīri politiskā vidē mums nav veiktas nekādas preventīvas darbības, mums ir likumdošanas trūkums, jo pie 150. panta, kas ir sociālā naida kurināšana, kas šajā gadījumā var tikt piemērota naida runai, ir politiskais kaitējums, ko ir ļoti grūti pierādīt. Tas ir piemērots, bet pierādīt to ir ļoti grūti. Ja nebūtu šī politiskā kaitējuma, būtu ārkārtīgi daudz lietu policijā par naida runu," norāda Zālītis.

Viņš min, ka ir lietas, ko var darīt, lai valsts un tās sabiedrība virzītos uz priekšu, nevis regresētu.

"Viens, it īpaši tuvojoties vēlēšanām, politiķiem ir jāapzinās sava vārda spēks un jāuzņemas daļa atbildības par notikušo.

Cilvēki ir noguruši. Cilvēki ir ļoti noguruši no pandēmijas un situācijas kopumā, tāpēc varbūt tomēr būtu jābeidz strīdēties un meklēt vainīgos, jo cilvēkiem ir vajadzīgs kaut kas vienojošs.

Mums nav cilvēka, kas mūs vienotu, kas palīdzētu mums izkļūt no šīs situācijas.

Mēs strīdamies, mēs vainojam kādu, tai skaitā daudzās situācijās tieši LGBT cilvēkus, vainojam mediķus un visus citus, tāpēc pirmais - politiķiem būtu jāuzņemas atbildība un jārisina šīs situācijas.

Es nedomāju, ka tas ir gadu jautājums. Šī Saeima varētu uzņemties atbildību par notikušo. Ja iepriekš politiķiem izmaiņām bija nepieciešamas asinis, tad, es atvainojos, šis gadījums ir ne tikai asinis - ir daudz trakāk.

Pieņemt izmaiņas krimināllikumā nav grūti. Tāpat ir jāsaņemas drosme un jāatzīst tās, ka Latvijā ir dažādas ģimenes.

Ir jāpieņem likumi, kas aizsargātu visus.

Ja ir vēlme, tas ir izdarāms šīs Saeimas sasaukuma laikā," pārliecināts ir Zālītis.

"Tas par ko mēs kopienas vidē pēdējās dienās esam runājuši - mēs viens otru ļoti atbalstām. Cilvēkiem tas ir svarīgi, bet mēs apzināmies, ka ne tikai mums ir grūti. Mums vajag ticību cilvēkiem, vajag kādu, kas sabiedrību savaldīs. Mums nav vienojošā spēka, tāpēc katrs dara, ko viņš grib. Svarīgi ir cilvēki, kuri gatavi palīdzēt, kuri skaidro, kuri mierina un palīdz izkļūt no šīs krīzes, jo politiķi diži daudz neko neizmainīs, izņemot likumus. Ir vajadzīgs iedvesmotājs, kas mūs virzīs no šīs situācijas ārā.

Tomēr es domāju, ka varam skatīties uz situāciju kopumā pozitīvi.

Latvijas sabiedrība nav tik konservatīva kā to mālē.

Cilvēki ir kļuvuši cieņpilnāki, izprotošāki. Vairāk kā 50% cilvēku ir neitrāla attieksme pret LGBT kopienu. Nu, ko Latvijā tas nozīmē - mēs dzīvojam savu dzīvi, jūs savējo - tā attieksme ir normāla. Radikāli negatīvi noskaņoti ir tikai 30%, bet atlikušie - LGBT atbalsta.

Latvijas sabiedrība ir uz pareizā ceļa. Pats galvenais ir kūdīt vienam otru, bet politiskajai elitei darīt to, kas viņiem ir jādara - jāvirza valsts uz priekšu, nevis jāvelk atpakaļ regresā," pauž Zālītis. 

Policijas paziņojums sabiedrībai

Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Šobrīd kriminālprocesu izmeklēšanā pārņēmusi VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa.

Lai kliedētu bažas saistībā ar iepriekš izskanējušo informāciju par iespējamām nepilnībām policijas reaģēšanā, kā arī atteikumu sākt kriminālprocesu par draudiem cilvēka dzīvībai vai veselībai, VP Iekšējās kontroles birojā ir uzsākta dienesta pārbaude.

"Kriminālprocesā turpinās aktīva, objektīva un rūpīga izmeklēšana, kurā tiek pārbaudīta visa iespējamā informācija un versijas, kas varētu būt saistītas ar minēto notikumu. Tostarp ir nozīmētas vairākas ekspertīzes. Ir saprotama sabiedrības interese un vēlme nekavējoties uzzināt traģiskā notikuma motīvus un apstākļus," ziņo VP.

Policija aicina sabiedrību uzticēties izmeklēšanai, kas jau no pirmās dienas notiekot ciešā prokuratūras uzraudzībā.

"Sabiedrībai nav pamata uztraukumam, ka šis noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar neiecietības izteikšanu. Izmeklēšanā ir iegūti fakti tam, ka, iespējams, arī nav noticis noziedzīgs nodarījums," paziņojumā sabiedrībai norāda Valsts policija.

"Tomēr, iekams norisinās izmeklēšana, VP atturas no pārsteidzīgu secinājumu paušanas vai apstiprināšanas," vēsta policijas pārstāvji.

"Lai aizsargātu izmeklēšanas intereses un šajā kriminālprocesā iesaistīto personu sensitīvos datus un informāciju, pagaidām no plašākiem komentāriem atturamies," norāda VP.

Valsts policija vērš uzmanību, ka "reaģējot un izmeklējot noziegumus, nekad nav lūkojusi cilvēku pēc tā statusa, piederības vai jebkādām citām pazīmēm – sabiedrības un ikviena iedzīvotāja drošība ir Valsts policijas pamatinteresēs".

VP norāda, ka "kategoriski neatbalsta jebkāda veida vēršanos pret cilvēku vai kādām cilvēku grupām, balstoties uz to sociālo, rasu, nacionālās, etniskās, reliģiskās vai cita veida piederības. Ikvienam ir tiesības dzīvot drošā vidē un sabiedrībā, un ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības saņemt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama."

Smagi cietušā vīrieša kolēģe pastāsta par vairākkārtējiem draudiem un uzbrukumiem

Smagākā stāvoklī esošā vīrieša draudzene un kolēģe LTV raidījumam Panorāma pastāstījusi par vairākkārtējiem draudiem un uzbrukumiem cietušajam. Viens no tādiem noticis dienu pirms traģiskā notikuma, vēstī raidījums.

Draudzene bijusi pēdējais cilvēks, kurš redzējis smagi cietušo Normundu sveiku un veselu, ziņo "Panorāma". 

"Viņš atnāca pie manis pāri desmitiem. Mēs spēlējām spēles – "pleisi", "gonkas". Sidru dzērām. Pļāpājām visu nakti. Viņš bija sabēdājies par to iepriekšējo notikumu, kad viņam uzbruka "paģītī". To mēs pārrunājām.

Es teicu, ka viss būs kārtībā. Viņš teica, ka grib pārvākties, šī nav dzīve Tukumā viņam.

Pozitīvs cilvēks vienmēr ir bijis. Mēs vēl ceļojumu plānojām kopā vasarā," pastāstīja draudzene.

Draudzene un darba kolēģe arī atklāja, ka Normundam uzbrukts vēl iepriekšējā dienā pirms viņu aplēja ar degšķidrumu un aizdedzināja. Tā kā viņš uzbrukumus bija piedzīvojis vairākkārt, viņš nēsājis līdzi piparu gāzes baloniņu, ko iepriekšējā dienā bija nācies izmantot aizsargājoties.

"Vēl ceturtdienas rītā, kad viņš to piparu gāzi sapūta acīs viņiem, kad gribēja izmukt, viņi arī teica: ja tu ar saviem draugiem nepārvāksies no Tukuma, tu būsi līķis," stāsta draudzene. 

Pats sākums naidīgajai attieksmei draudzenes ieskatā varētu būt bijis rudenī. Bijis konflikts ar kādu kolēģi, kurš esot iesaistījis arī savu tēvu. Draudzene pastāstīja, ka viss eskalējies, kad uzbrucēji uzzinājuši, ka Normunds ar Arti īrē vienu dzīvokli.

"Bija īsziņas. Īsziņās bija: Tu ar savu seksuālo partneri, abi divi vācieties prom. Tāda tipa īsziņas. Draudi visādi bija. Pēc īsziņām un draudiem izdomājām, ka jāiet uz policiju."

Viņš pats negribēja iet, jo zina, kā te ir ar to policiju, nekad nekas netiek īsti risināts,” pastāstīja cietušā draudzene un kolēģe.

Policija uzskatīja, ka šie izteiktie draudi nav pietiekami kriminālprocesa uzsākšanai.

Tikmēr draudzene apliecināja - draudi un uzbrukumi turpinājušies. Kādu brīdi bijusi pauze, un tad uzbrukumi atsākušies no jauna. Taču pēc policijas sākotnējā atteikuma uztvert draudus nopietni Normunds policijā vairs neesot vērsies.

Viņš nevarēja no dzīvokļa iziet. Kā gāja ārā, skatījās uz visām pusēm. Bez baloniņa vispār negāja ārā no mājas. Viņš bija pilnīgā paranojā iedzīts ar to visu," pastāstīja smagi cietušā draudzene.

Policija uzskatīja, ka šie izteiktie draudi nav pietiekami kriminālprocesa uzsākšanai.

Latvijas Cilvēktiesību centra video: Kas ir naida noziegums? 

Latvijas Cilvēktiesību centra 2008. gadā publiskots pētījums "Naida noziegumu psiholoģiskās sekas — cietušā pieredze un ietekme uz plašāku sabiedrību. Uzbrukums tam, kas es esmu"

Kā notikušo komentējušas valsts augstākās amatpersonas?

Notikušo mikroblogošanas vietnē "Twitter" komentējušas valsts augstākās amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Levits uzsvēris, ka naidam Latvijā nav vietas. "Ja apstiprināsies, ka Tukuma noziedznieka motivācija ir bijusi naids pret kādu sabiedrības daļu, tad tas pastiprina viņa vainu. Latvijas sabiedrības vērtība ir iecietība, un šāda naida izpausme vienlaikus ir noziegums pret sabiedrību," norāda Valsts prezidents.

Līdzīgu viedokli paudis arī Kariņš, kurš atzīmēja, ka savstarpēja cieņa, iecietība un brīvība ir vērtības, kas veido mūsu sabiedrības drošības un attīstības pamatu. "Mums kopīgi jārūpējas, lai novērstu naida veicināšanu un diskrimināciju sabiedrībā. Nežēlīgais noziegums Tukumā ir rūpīgi jāizmeklē un vainīgajiem jāsaņem sods," raksta premjers.

2020. gada. oktobrī sarunā ar portālu "Apollo" Levits pauda viedokli par viendzimuma pāriem Latvijā, minot, ka, viņaprāt, "mūsu Satversme un tradicionālais ģimenes modelis ir labs, pieņemams un pareizs."

"Ir, protams, viendzimuma pāriem dažādas problēmas, un es domāju, ka ir iespējams šīs problēmas risināt, neaizskarot laulības modeli," atbildēja prezidents, vaicāts, vai personīgi atbalsta tiesības viendzimuma pāriem reģistrēt attiecības.

Vaicāts, kā tiesības reģistrēt attiecības nodrošināt visām Latvijas ģimenēm, prezidents pauda, ka ir dažādas iespējas, kā to darīt. "Es domāju, ka Saeimā patlaban būs diskusijas par to. To var gan kā atsevišķu likumu, gan kā atsevišķus noteikumus un grozījumus," sacīja Levits.

"Mans personīgais viedoklis ir, ka tradicionālajam modelim ir jāpaliek, bet problēmas, kas ir viendzimuma pāriem vai cita veida savienībās starp cilvēkiem, ir jāmazina, jāmēģina pēc iespējas tās likvidēt," pauda Levits.

Tikmēr Tukuma novada vadība lūgusi iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, ģenerālprokuroru Juri Stukānu un VP priekšnieku Armandu Ruku izvērtēt vietējā policijas iecirkņa līdzšinējo darbu.

Atklātā vēstulē, kas nosūtīta amatpersonām, domes vadība norāda, kas notikušais ir radījis satraukumu vietējos iedzīvotājos par viņu drošību, un šo satraukumu iedzīvotāji pauž arī pašvaldībai.

"Iedzīvotāji izsaka bažas par to, vai VP iepriekš ir darījusi visu šī nozieguma novēršanai un vai šobrīd dara visu tā atklāšanai. Izskan arī Tukuma novada iedzīvotāju pārmetumi un šaubas par līdzšinējo VP iespējamo bezdarbību citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un selektīvo pieeju kriminālprocesu sākšanā," pausts vēstulē.

Domes vadība uzskata, ka šādā situācijā ir nepieciešams būtiski palielināt uzticības un apmierinātības līmeni ar VP darbu, lai iedzīvotāji justos droši un pasargāti.

"Tādēļ aicinām nekavējoties izvērtēt VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa līdzšinējo darbības praksi un informēt Tukuma novada pašvaldību un iedzīvotājus par izvērtējuma rezultātiem," aicina domē.

Iedzīvotāji vēlas gūt apliecinājumu tam, ka iecirkņa darbs ir profesionāls un uzticību pelnošs, un būt droši par to, ka ikviena sabiedrības locekļa dzīvības un veselība tiks aizsargāta, pauž pašvaldības vadība.

Vienlaikus novada domē cer un paļaujas, ka tiesībsargājošās iestādes rūpīgi izmeklēs un pēc iespējas ātrāk noskaidros notikušā apstākļus.

Pēc 26. aprīļa koalīcijas sanāksmes sēdes notikušo Tukumā komentēja arī vairāki koalīcijas pārstāvji.