Naudu no iedzīvotājiem ar viltus "DPD" un "Omniva" zīmoliem izkrāpj noziedznieki no Austrumeiropas valstīm (1)

Anonīmi aptaujājot iedzīvotājus Kurzemē, nākas secināt, ka gluži vai katrs saņēmis kādu dīvainu telefonu zvanu vai zvanījis kāds svešs ārzemju numurs. Kāda kundze jau sirmā vecumā pauž neizpratni, kā iespējams izkrāpt naudu no cilvēkiem un citus aicina nebūt lētticīgiem.

"Es vispār varu apbrīnot, dzirdēju, ka Latgales galā pa 8000 eiro nesen runāja "Bez Tabu". Es apbrīnoju cilvēkus, kuri var ielaisties, es uz šito nekad... Jāredz cilvēks, jāzina. Vēl pa bankas lietām – savu bankas kontu kādam, pin kodu un tā tālāk. Es jums pārskaitīšu, būs tas un tas. Varbūt vecam cilvēkam piedodams, bet 30 un 40 gados, viņiem stāsta kaut ko, jūs vinnēsiet to un to. Es to nesaprotu," sacīja kundze.

Iedzīvotājiem ir dažādas pieredzes, ne vienmēr izdodas sevi pasargāt. Tā, piemēram, aizvadītajās brīvdienās kāda ventspilniece bija ievietojusi pārdošanas sludinājumu portālā "ss.com", un saņēmusi informāciju "WhatsApp" no kādas personas, kura apgalvoja, ka vēloties iegādāties preci – zābaciņus.

Persona atsūtīja viltus vietnes saiti, atdarinot "Omniva" mājaslapu, ar aicinājumu tajā ievadīt bankas norēķinu kartes datus. Tādā veidā no bankas konta tika izkrāpti gandrīz 800 eiro, informē policija.

Savukārt, kādai kuldīdzniecei izkrāpti 500 eiro. Neskatoties uz to, ka policija nepārtraukti informē par šādiem gadījumiem, krāpniekiem izdodas veikt nelegālas darbības ne tikai Kurzemē, bet arī citviet, kas līdz šim reģistrēts, stāsta VP pārstāve Krista Andersone.

"Laika posmā no 1. Janvāra līdz 11. aprīlim Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ir reģistrēti 279 notikumi, kad krāpnieki izmantojuši loģistikas uzņēmumu "DPD" un "Omniva" logo. Kopsummā zaudējumu apmērs sasniedz vairāk nekā 23 800," norādīja VP pārstāve.

11. aprīlī VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī tika saņemta informācija no iedzīvotāja. Personu uzrunājis viltvārdis, kurš sākotnēji sevi dēvējis par "Omniva Latvija" darbinieku. No personas bankas konta tika izkrāpti 3000 eiro.

Viltvāržu shēma policijai ir skaidra, un tāpēc atkārtoti pievērš iedzīvotāju uzmanību.

Izkrāpšanas shēmu izklāstīja Krista Andersonse: "Sākumā krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kuri dažādās interneta tirdzniecības platformās izvietojuši savas preces pārdošanai, pēc tam jau sazinās ar preces pārdevēju, lai it kā iegādātos šo preci un piedāvā izmantot kurjera pakalpojumus. Sarakstes laikā cilvēkiem tiek nosūtīta viltus hipersaite, kas vizuāli atgādina "DPD" vai "Omniva" interneta mājas lapu. Tajā iedzīvotāji tiek aicināti ievadīt norēķinu kartes datus, lai it kā saņemtu apmaksu par preci attālināti, taču patiesībā viņi mēģina iegūt personu norēķinu datus un finanšu līdzekļus."

VP aicina cilvēkus nebūt pārāk uzticīgiem.

"Ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt bankas kontu piekļuves datus un nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus ar aizdomīgām hipersaitēm. Iedzīvotājus reizēm uzrunā ar Latvijas numuru, taču tas nenozīmē, ka krāpnieki ir no Latvijas. Lielākoties krāpnieki nerunā mūsu valsts valodā," skaidroja policijas pārstāve.

Visas epizodes VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tiek apvienotas vienā izmeklēšanā. Policijas darbiniekiem izdevies identificēt divas Austrumeiropas valstis, no kuras noziedznieki darbojas, tāpēc izmeklēšana notiek, sadarbojoties starptautiskā mērogā.

Gadījumos, ja ir izkrāpti finanšu līdzekļi, nekavējoties par to jāziņo savai bankai. Pēc tam jāvēršas policijā ar iesniegumu.