Levits: "Dzīvo rindu" ieviešana ir viens no instrumentiem, kā paātrināt vakcinācijas gaitu (3)

Viņš norādīja, ka no sākuma viņa rosināto ideju par "dzīvās rindas" ieviešanu noraidīja, bet vēlāk - akceptēja. Turklāt eksperimentālā kārtā izmēģinātās "dzīvās rindas" ir bijušas ar labiem panākumiem. Levits atzīmēja, ka cilvēki, kas pieder kādai no prioritārajām grupām, mēdz pieteikties, bet tomēr dažādu iemeslu dēļ nevakcinējas, tāpēc paralēli prioritāro grupu vakcinācijai ir jābūt arī "dzīvajām rindām".

"Nepieciešams, lai zināms procents no iedzīvotājiem būtu vakcinēti, tad mēs varētu iziet no krīzes, ko mēs visi gaidām. Es atbalstu "dzīvo rindu" ieviešanu," uzsvēra Valsts prezidents.

Ministru prezidents uzsvēra, ka "dzīvās rindas" princips ir jāievieš ikdienā kā regulāra sistēma. Kariņš sacīja, ka patlaban veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir nofokusējies uz dārgām informācijas tehnoloģijām (IT), bet var novērot, ka dzīvē vakcinācija notiek mazliet citādāk.

Premjers arīdzan vērsa uzmanību, ka cilvēki piesakās uz vakcināciju, bet ne visi aiziet. Pastāv iespēja, ka cilvēks maina vakcinācijas punktu, bet sākotnējā viņu gaida un nesagaida. Kariņš sacīja, ka ar "dzīvās rindas" ieviešanu nav jāiet galējībās. Kā piemēru viņš minēja kārtību lidostās, kur ir parastā un ātrā rinda.

Pēc viņa paustā, ātrā rinda attiektos uz prioritāri vakcinējamo grupām, savukārt no parastās rindas varētu ņemt cilvēkus, lai izvakcinētu tās devas, kas palikušas pāri no tā, ka kāds no prioritārās grupas tomēr uz vakcināciju nav ieradies.

"Mums ir labāk, ja vienā dienā cilvēki saņem 10 000 vakcīnas, nekā tad, ja 9000 prioritārie vakcinēti, bet 1000 paliek nepotēti. Tas ir lielāks ļaunums, nekā tad, ja tas būtu otrādāk. Protams, ar IT sistēmām jāveido rindas un prioritārie saraksti, bet ir jābūt ar atvērtām acīm uz to, kā tas dzīvē notiek un ļauj šo paralēlo iespēju," pauda Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka "dzīvās rindas" ieviešanā nav jāiet galējībās, galvenais, lai viss ietu uz priekšu. Tāpat Kariņš norādīja, ka valstī nevajag ieciklēties uz to, ka pastāv tikai viens veids, kā lietas darīt, jo viens nav pretrunā ar otru.