Vai tiešām tikai princis Filips? Karalienes Elizabetes II iespējamie mīļotie

21. aprīlī Elizabetei II apritēja 95 gadi. Karalienes jubileju diemžēl aizēnoja viņas vīra prinča Filipa nāve. Kad ziņas par karalienes dzīvesbiedra nāvi pāršalca pasauli, karaliskā nama fani sāka sīkāk pētīt abu attiecības. 

Visbiežāk tika apspriesta prinča Filipa nodevība, vētrainā jaunība un vēlme atbrīvoties no pils ierobežojumiem. Tomēr arī Elizabetes II personīgajā dzīvē bijis ne viens vien skandāls.

Arī karalienei daudzkārt ir piedēvētas attiecības ar citiem vīriešiem. Agrāk klīda runas, ka viens no karalienes bērniem nemaz nav prinča Filipa. Pienācis laiks iepazīties ar vīriešiem, kuri Elizabetei II bijuši sirdī tuvi!

Hjū Ficrojs

Rakstos par Elizabetes II laulībām var lasīt, ka princis Filips bija karalienes pirmā un vienīgā mīlestība. Tiesa, pēc karaliskās ģimenes paziņu domām, tā nav taisnība. Elizabetes II tuvs draugs Alateja Ficalans Hovards apgalvoja, ka 30. gadu beigās viņa iemīlējās hercogā Hjū Ficrojā.

Jaunietis arī izjuta jūtas pret topošo valsts vadītāju, taču neizrādīja iniciatīvu.

"Mēs apspriedām Hjū un citus vīriešus. Viņas guļamistabas intīmajā atmosfērā mēs runājām brīvāk nekā jebkad agrāk, jo viņa dabiski ir ļoti norobežojusies, taču šodien viņa nolēma pilnībā atvērties savam draugam," Alateja rakstīja savā dienasgrāmatā.

Rezultātā attiecības starp Elizabeti II un hercogu Ficroju nekad neizvērtās par kaut ko nopietnu. 40. gados princeses uzmanība pievērsās Filipam, un Hjū turpināja lauzt sieviešu sirdis. 

Lords Porčesters

Elizabete II jau no agras bērnības burtiski uzauga līdzās lordam Porčesteram. Pat būdama karaliene, viņa vienmēr atrada laiku, lai tiktos ar draugu, kuru viņa mīļi sauca par Porčiju. Draugiem bija kopīga interese - zirgi.

Elizabete II nekad nav slēpusi savu aizraušanos ar jāšanu. Reiz viņa pat atzina, ka vēlētos nodarboties ar zirgu audzēšanu, taču valsts pienākumi neļauj viņai koncentrēties uz šo biznesu.

Lords Porčesters, atšķirībā no prinča Filipa, labi apzinājās jaunkundzes aizraušanos. 1969. gadā Porčesters kļuva par karalienes zirgu skriešanās menedžeri. Toreiz klīda baumas, ka viņam bijusi atsevišķa tālruņa līnija, pa kuru viņš varējis tieši sazināties ar savu draudzeni.

Abi kopā apmeklēja hipodromu un jāja ar zirgiem. Tomēr karaliskā vēsturniece Keita Viljamsa, kas zina teju visu, kas notiek aiz Bekingemas pils žoga, bija sašutusi par informāciju, kas diskreditē valsts pirmās ģimenes godu.

"Es domāju, ka karaliene un lords Porčesters ir tikai ļoti tuvi draugi, bet nekas vairāk. Varbūt mūsdienās vīrieša un sievietes draudzība šķiet kaut kas dīvains, bet starp viņiem nebija nekas cits kā vien kopīga interese par zirgiem," sacīja Viljamsa. 

Patriks Plunkets

Patriks Plunkets agrā vecumā zaudēja vecākus: kad viņam bija 15 gadu, viņa tēvs un māte mira aviokatastrofā. Plunketa tēvocis nodarbojās ar jaunieša un viņa divu brāļu audzināšanu. Ģimenei palīdzēja arī toreizējais karalis Džordžs VI, kurš bija tuvos draugos ar pusaudža tēvu.

Kad jaunietis absolvēja Ītonas koledžu, viņš ieguva darbu Bekingemas pilī. Patriks bija karaļa personīgais palīgs un vēlāk galvenais jātnieks. Pēc Džordža VI nāves Plunkets turpināja kalpot pilī, katru dienu palīdzot Elizabetei II.

Plunketa draugi un radinieki apgalvoja, ka starp viņu un karalieni izveidojusies īpaša saikne.

"Viņa ātri saprata, ka uz Patriku var paļauties. Viņam bija lieliska atmiņa, kā arī pārsteidzoša priekšnojauta," grāmatā "Elizabete II: Karalienes īstais stāsts" sacīja Plunketa jaunākais brālis Šons. 

Īpaši tuvi abi kļuva 1956. gadā, kad princis Filips vairākus mēnešus devās karaliskā turnejā. Tad izskanēja baumas, ka Elizabetes II vīram bija mīļākā un viņš īsti nevēlējās atgriezties mājās. Karaliene bija ļoti satraukta par notiekošo, un grūtos brīžos blakus viņai bija Plunkets.

Plunketu pat sauca par iespējamo prinča Endrjū tēvu: karalienes mantinieks un viņas labākais draugs bija ļoti līdzīgi.

"Viņam bija aristokrātisks izskats. Karaliene acīmredzami viņu ļoti mīlēja. Es uzdrošinos pieņemt, ka viņai bija ārkārtīgi dziļas jūtas pret viņu," sacīja vēsturnieks Čārlzs Hiams.

Protams, plašsaziņas līdzekļiem un pils hronistiem nav reālu pierādījumu šai afērai. Tomēr tas, ka karaliene dievināja Patriku, ir neapstrīdams fakts. To apstiprina arī tas, cik smagi Elizabete II pārdzīvoja drauga nāvi. Plunkets nomira no aknu vēža 1975. gadā.

Karaliene uzdeva organizēt bēres savam draugam ar visām pirmo personu protokola godalgām, kuras iepriekš neviens karaļnamā strādājošs darbinieks nebija saņēmis.

Elizabete II pati rakstīja nekrologu laikrakstam "Times", kurā viņa runāja par sava palīga uzticību. Kad viņai jautāja, kurš ieņems Plunketa vietu, viņa viennozīmīgi atbildēja: "Neviens viņu nevar aizstāt."

Uz Elizabetes II dzīves ceļa satikās gan lojāli draugi, gan vīrieši, ar kuriem viņa izjuta dziļu saikni. Tomēr karaliene nekad nav aizmirsusi, kas viņa ir. Tāpēc monarha reputācija tiek uzskatīta par nevainojamu, un mīlas intrigu cienītāji var apspriest tikai minējumus.