"Man ļoti gribējās studēt Latvijas Mākslas akadēmijā, bet tas man tika liegts. Mani ļoti spieda uz to, lai es "uzdodu" ASV pilsonību. Man atkārtoti tika teikts – ja es gribu studēt, man jākļūst par padomju pilsoni. Es neatteicos no ASV pilsonības," raidījumā ""Jā" ar Rimantu Ziedoni" saka ASV latviešu rakstniece un ilustratore Rita Laima Bērziņa (kādreiz Rumpētere).
Sveika, Laima!
Labrīt!
Labvakar! Mums te vakars ir, tumšs aiz loga. Man te visas lampas ir sadegtas, lai gaiši ir. Cik tagad pulkstenis ir pie tevis?
Pulkstenis rāda desmit no rīta.
Es tevi tagad svētdienas rītā piecēlu. Prieks tevi redzēt kaut vai pa gabalu. Mēs jau tagad Latvijā pa gabalu runājamies. Ne vairs uz Ņujorku īsti aizbraukt, ne uz Ludzu. Kā tu, kā jūs tagad Amerikā komunicējat, dzīvojat?
Mums tas pats ir - ļoti piesardzīgi, attālināti, caur maskām, caur telefonu, jā, tā ir tā realitāte patreiz.
Tev ir jāiet uz darbu vai tu vari attālināti strādāt?
Es kādu laiciņu strādāju no mājām, bet tagad es strādāju savā birojā katru dienu. Izejot no biroja, ir jāuzliek maskas. Pagaidām neviens no maniem kolēģiem un tuviniekiem nav saslimis, un lai nu tas tā turpinātos. (Pieklauvē pie galda.)
Man iesākumā nedaudz jāpastāsta par tevi. Man ir jāpasaka skatītājiem, ka tu esi viena no pirmajām bezdelīgām, kas Latvijā parādījās no Amerikas, vispār Rietumu pasaules, tu te ieprecējies, turklāt tie pat nebija Atmodas gadi, bet drūmais, pelēkais Brežņeva laiks, kad daudziem likās, ka Latvija nekad nebūs brīva. Tu ieradies Latvijā jau 1982. gadā un nodzīvoji šeit 17 gadus. Nu, tas ir viens liels «Jā» gājiens. Mūsu raidījums, starp citu, saucas «Jā!».